Pieaugušas bruņuts ķermenis ir bumbierveida, sarkanbrūns, kāju, spārnu un acu nav; mātītei ir arī bumbierveidīga, ap 2,5 mm gara, balta vai pelēcīga bruņa. Zem šīs jau mirušās mātītes bruņas ziemo olas. Tās ir ļoti sīkas, jo zem vienas bruņas var būt pat 50 līdz 80 violetīgu olu. Tēviņiem arī ir bruņa, tikai mazāka, ap 1 mm gara.
Tādus baltus bumbierveidīgus veidojumus ar brūniem galiem (bruņutīm) var vērot uz dažādiem lapu kokiem un krūmiem, t.sk., mellenēm un brūklenēm. Tie skaitās arī dārza ogu krūmu, piem., jāņogu un ērkšķogu kaitēkļi.
Maijā - jūnijā no olām izšķiļas kāpuri, tie sākumā pārvietojas, tad, pēc ādas nomaiņas, piesūcas koka vai krūma zaram, sūc mizu (kambija sulas) un pakāpeniski pārklājas ar bruņu. Augustā mātītes izdēj olas un tad nobeidzas. Ja bruņutu ir ļoti daudz, to apdzīvotais koks vai krūms sāk nīkuļot un pamazām iet bojā.
Ir arī līdzīga skujkoku bruņuts Chionaspis pinifoliae - to var meklēt un novērot uz skujām.
Sīkāka informācija par šo tēmu: astravision.com.ua. Šo dzīvnieku atradnes pēc Dziedavā publicētajiem foto:
Izmantojot dziedava.lv lapās atrodamās dabas fotogrāfijas, ja tas netiek darīts kāda apmaksāta darba ietvaros (piemēram, skolēnu projektos, personīgajās mājaslapās, kas nav ar komerciālu mērķi), obligāti norādiet fotogrāfijas autoru un atsauci uz daba.dziedava.lv. Ja fotogrāfijas vai informācija no dziedava.lv lapām nepieciešama darba veikšanai, par kuru tiek maksāts, izmantošanu obligāti jāsaskaņo. Rakstiet:
.