DZIEDAVA.lv

Dabas vērojumi: stāstījumi un foto Latvijas Daba: foto un apraksti Latvijas Daba: foto un apraksti Ceļojumu apraksti un foto Pārdomas jeb situāciju analīze Mūzika manā dzīvē Domas bez apdomas CV, biogrāfija, bildes Paldies jums visiem!:) Citāti no grāmatām Manu bērnu dienasgrāmatas Suņu kolekcijas Dziedava.lv

Latvijas Daba

Vērojumi

 
   
Ievadi >2 simbolus. Vārdus atdali ar tukšumu. Meklējot arī vārda vidū, priekšā liec %. Piem., zied %ava .
Precīzu vārdkopu meklēšanai lieto pēdiņas. Piem., "Misas dižpriede"

Julita Kluša, 2017.

Dabas skaitīšana 2017


Raksts publicēts žurnālā "Vides Vēstis", 2017.g. rudens (oktobris)

Foto: Julita Kluša

T.s. dabas skaitītājiem jābūt gataviem strādāt arī lietus apstākļos. Katrs eksperts ir apgādāts ar triecienizturīgu planšeti ūdensdrošā apvalkā. Planšetē ir karte ar apsekojamo poligonu slāņiem, kā arī iebūvēts GPS, lai viegli varētu noskaidrot savu atrašanās vietu. Tiesa, to var redzēt arī kolēģi un priekšniecība, taču arī tas ir noderīgi, t.sk., ja gadījumā planšete tiek pazaudēta vai, tfutfutfu, notiek vēl kas ļaunāks. Gatavojoties šī projekta realizācijai, tika izveidoti un uz ūdensnecaurlaidīga materiāla izdrukāti arī augu noteicēji, ko ērti izmantot arī dabā. Attēlā Renāte Ondzule, gatavojoties aizpildīt anketu par pirmo atrasto osu biotopu (osi ir šauras ledus laikmetā veidojušās vaļņveida grēdas ar stāvām nogāzēm).

Par to, KA Latvijā uzsākts vērienīgs un nebijis projekts "Skaitām dabu!", stāstīts jau iepriekšējā žurnāla numurā. Šajā rakstā vairāk par to, KĀ šis projekts norisinās.

Ko skaita dabas skaitīšanā?

Vispirms, lai nav pārpratumu - "dabas skaitīšana" vairāk ir tāds poētisks salīdzinājums, idejas vienkāršojums. Nav gluži tā, ka projekta mērķis ir visu saskaitīt. Tā galvenā ideja ir dabas vērtību apzināšana, precīzāk, dabas vērtībām bagāto teritoriju, dzīvotņu apzināšana. Tiesa, ja savā ceļā eksperts ievēro kādu īpaši aizsargājamu vai retu sugu, to iespējams uzreiz reģistrēt, pat pievienot novērojumam fotogrāfiju; čaklākie savus interesantākos atradumus ieziņo arī portālā dabasdati.lv, taču katru augu, sēni, putnu vai kukaini projekta ietvaros reģistrēt nav pašmērķis, galvenais ir apzināt teritorijas, lielākoties sākot vismaz no 0,1 ha, kuras visā platībā ir dabas vērtīgas - tajās jau atrastas retas un aizsargājamas sugas vai struktūru un citu sugu kopums liecina, ka tādas tur varētu būt.

Foto: Ansis Opmanis

Šī gada biotopu kartēšanas laikā netālu no Latvijas ZA robežas tika atrasts skaists orhideju dzimtas augu dzegužpirkstītes un gimnadēnijas hibrīds - dzegužgimnadēnija ×Dactylodenia st-quintinii. Atradējs Ansis Opmanis komentē: "Vienīgās man zināmās norādes par šāda hibrīda esamību Latvijā ir Galenieka Florā (1953), esot atrasts pie Amatas un Saldus apkārtnē. Jaunāko laiku Latvijas floras sarakstos un noteicējos nav minēts."

Atbilstoši raksturīgo sugu un struktūru kopumam, vērtīgās dabas teritorijas tiek sadalītas dažādos ES nozīmes biotopos jeb dzīvotnēs. Atrodot šādu ES biotopu, eksperts to apraksta atbilstošā anketā un tā robežas iezīmē kartē. Tāpēc sarunvalodā šis darbs tiek saukts par biotopu kartēšanu.

Projekta ietvaros tiek kartēti meži, purvi, zālāji, jūras piekraste un saldūdens teritorijas - upes un ezeri. Anketu aprakstošajā daļā netiek atzīmētas visas biotopā sastopamās sugas, tikai biotopam raksturīgās, tāpat retās un aizsargājamās, kā arī invazīvās un ekspansīvās sugas, lai gūtu priekšstatu par biotopa kopējo stāvokli. Visaptverošāk sugas tiek atzīmētas zālājos - visas atrastās sugas atbilstoši metodikai izvēlētā 1 m2 un 25 m2 lielā teritorijā, taču arī ne visā biotopā.

Tāda lielāka skaitīšana varētu notikt projekta beigās, kad visi dati būs ievākti, un varēs nosacīti saskaitīt, cik lielas platības aizņem kādi ES nozīmes biotopi, cik bieži kādas sugas atzīmētas anketās.

Foto: Ivars Leimanis

Ivaram Leimanim šogad kartēšanā izdevies atklāt jau divas jaunas sēņu sugas, kas Latvijā iepriekš nebija konstatētas - attēlā redzamā gaišā dižzobe Hericium cirrhatum atrasta pat divās vietās. Otra atklātā suga - dižskābaržu antrodīte Antrodiella faginea.

Kā notiek teritoriju apsekošana?

Apsekojot zālājus Latgalē, man vieni no biežāk uzdotajiem saimnieku jautājumiem, kad viņi tuvumā neredzēja nekādu transporta līdzekli, ar kuru es būtu varējusi ierasties, bija izbrīnas pilni - "Kā jūs te nokļuvāt, kas jūs atveda? Kā tiksiet tālāk?" Radās priekšstats, ka cilvēki biotopu apsekošanu iztēlojas šādi - eksperts brauc vai tiek vests teju limuzīnā, tiek pievests tieši pie biotopa, kas tad lēnām un nesteidzīgi tiek apsekots, paralēli pļāpājot ar zemes apsaimniekotājiem - gan par biotopu, gan vispār par dzīvi un sadzīvi. Laipnākie no saimniekiem gatavi piedāvāt kafiju un pusdienas, kā arī anketu aizpildīšanu ērtā krēslā pie rakstāmgalda.

Patiesība ir tāda, ka, lai paveiktu darbu noteiktajos termiņos, jāstrādā ir ļoti ātri, dienā vēlams apsekot 40-80 ha obligāti apsekojamās teritorijas, neņemot vērā, ka no vienas līdz nākamajai vēl arī jānokļūst, kas ne vienmēr ir ātri un viegli, jo ne visām apsekojamām teritorijām klāt pieved ceļš, tās var būt arī izcirtumu, jaunaudžu, grāvju vai grūti caurejamu brikšņu ieskautas. Nereti diennaktī lauka darbos tiek pavadītas 10-12 un pat vairāk stundas, pļāpām par dzīvi un laiskai kafijas dzeršanai laika nav. Un lauka darbiem vēl seko t.s. "kamerālie" darbi - anketas ir rūpīgi jāpārbauda, vai nav kas aizmirsts. Reizēm jāpavada laiks grūtāk nosakāmu augu noteikšanai, kas arī jāieraksta anketā. Darba kartē iezīmētās poligonu robežas jāpārzīmē tīrraksta kartē.

Foto: Renāte Ondzule

Latgalē īpašs izaicinājums bija turpināt kartēt arī pēc plūdiem. Ne visi ceļi izbraucami, ne visas vietas izejamas un ne visi poligoni - kartējami. Šajā apsekojamā zālāja fotogrāfijā var saskatīt gan bioloģiski vērtīgu zālāju indikatorsugu purva gandreni, gan ES biotopa 6270_3 raksturojošās sugas ciņusmilgu un parasto vīgriezi.

Tomēr nav arī tā, ka saimnieku klātbūtne apsekošanā ir nevēlama. Tieši otrādi, zālāju anketās ir jāaizpilda arī sadaļa par iepriekšējo apsaimniekošanu, tāpēc eksperti parasti ir pateicīgi, ja saimnieks to izstāsta, nevis ekspertam pašam tā jāsecina no esošā biotopa stāvokļa, senākām kartēm utml. Tātad - runāt ar ekspertu drīkst un ir pat vēlams, drīkst arī uzdot jautājumus, tomēr aizkavēt ar sarunām, kam nav saistības ar apsekojamo biotopu un kartēšanu, gan nevajadzētu. Un paldies arī saimniecei, kura karstā vasaras dienā piedāvāja tik veldzējošo ūdeni! Piekukuļošanai gan nav jēgas, - ekspertu darbs tiks pārbaudīts ne vien vērtējot iesniegtās anketas un kartes, bet izlases kārtībā poligonus apsekojot arī dabā.

Foto: Julita Kluša

Reizēm gadās, ka ganību apsekojumā ļoti ieinteresētas ir arī govis. Kad to fiziskā klātesamība nomāca manu spēju atzīmēt sugas izvēlētajā zālāja kvadrātmetrā, mēdzu nodomāt, cik labi būtu, ja parādītos saimnieks. Bet parasti bija tieši otrādi - govis savu padziļināto interesi izrādīja tieši tad, kad saruna ar saimnieku bija jau beigusies un es ar govīm biju palikusi aci pret aci viena.

Pie galda aizpildīt visu biotopa anketu gan nav iespējams, jo jāredz situācija dabā - to nevar izdarīt, skatoties pa logu vien.

Foto: Julita Kluša

Zālāju saimniekiem nav liegts pļaut pirms eksperta ierašanās, jo eksperts pļavu var apsekot arī tad, kad tajā ir ataudzis atāls.

Runājot par limuzīnu - dažādi eksperti kartē dažādi. Ir tādi, kas paši vada mašīnu un tiešām piebrauc katrai apsekojamai teritorijai iespējami tuvu. Bet ir arī tādi, kas strādā grupās, kur ar mašīnu ir tikai viens no grupas, kas dienas sākumā izvadā pārējos katru uz sava darba sākumpunktu, un dienas beigās visus "savāc", lai aizvestu uz naktsmītni. Tādā gadījumā dienas sākumā atvestais eksperts visu dienu staigā kājām no viena biotopa līdz nākamajam. Ne tuvu ne visi apsekojamie poligoni ir blakus, tāpēc dienā sanāk noiet 10-20 km, ja pa labiem ceļiem, vai mazāk, ja pa vietām, kur pārvietoties grūti.

Vai dabas vērtības zūd?

Aprunājoties ar dažādiem cilvēkiem, kas piedalās biotopu kartēšanā, nākas secināt, ka pieredze ir visnotaļ dažāda, gan par Latvijas dabu dažādās vietās, gan par to, cik viegli veikusies kartēšana. Protams, šie ir tikai pirmie secinājumi par atsevišķām Latvijas vietām, secinājumus par Latvijas dabu kopumā varēs veikt tikai tad, kad kartēšana visā Latvijā būs pabeigta.

Foto: Ansis Opmanis

Pa kreisi - jauna sūnu suga Latvijā - bumbierveida līklape Campylopus pyriformis. Igaunijā kā ļoti reta jau bijusi zināma, bet Latvijā to kartēšanas laikā atradis Ansis Opmanis, augusi sausa grāvja krastā uz kūdrainas smilts. Pa labi - Latvijā ļoti reta, tikai pie Ventas zināma suga spārnainā cūknātre Scrophularia umbrosa (no biežās gumainās cūknātres atšķiras ar spārnainu, ne četršķautņainu stublāju). Iepriekš bijusi zināma tikai Kuldīgas apkārtnē, nu Ansis to atradis arī uz D no Skrundas un domā, ka pie Ventas suga neesot nemaz tik reta, vien neievērota, augot nepievilcīgās vietās - avotainos un niedrainos upes krastos.

Sugu un biotopu eksperte Līga Strazdiņa par darbu Kurzemē teic: "Kartēšana rit ļoti dažādi, svētdienas gājumā prasībām neatbilda absolūti neviens meža biotops, bet nākamās dienas mežos reti kurš poligons nebija "ņemams". Tik kolosālas reljefa formas, kas visas klātas ar nogāžu mežiem, sen nebiju redzējusi. Un starp divām nogāzēm ieslēpies meža ezeriņš, no kura iztek mazas upeles. To krastos uzgāju arī reto un aizsargājamo sūnu sugu - tūbaino bārkstlapi. Sausākās vietās izklājušies milzīgi zilganās baltsamtītes ciņi, apkārt milzu ozoli un milzu priedes. No vaskulārajiem augiem vērtīgākās ir bagātīgas ļoti retās mieturu mugurenes, kas pārsvarā sastopama tikai Latvijas DR, atradnes. Vilšanās līdz šim bijusi ar pārejas purviem, gandrīz visi ir ļoti zemā kvalitātē. Arī no apsekotajiem augsto purvu poligoniem tikai viens bija labs, pārējie jau gadu desmitus pārauguši ar priedi. Tas tikai vēlreiz pierāda, ka Kurzemē katrs purviņš ir īpaši jāsargā, jo to šajā Latvijas pusē ir maz."

Foto: Julita Kluša

Man pašai pārdomas raisīja ar mežu apstādītās pļavas. Ne vienā vien vietā skatīju brīnišķus tagad vai nojaušami nesenā pagātnē sugām bagātus zālājus, kas rindām apstādīti ar bērziņiem un eglītēm. Vai tiešām šie rindu koki ir vērtīgāki par to sugu bagātību, kas tā dēļ jau aizgājusi vai aizies zudībā? Attēlā redzamajā apmežotā zālāja fragmentā (Salnavas pagasts) vien saskatāmas vismaz trīs bioloģiski vērtīgu zālāju indikatorsugas - pļavas vilkmēle, trīsene un dziedniecības ancītis.

Taču mežu biotopu eksperts Ivars Leimanis, kurš kartē Vidzemē, savos novērojumos ir pavisam skarbs: "Mani visu laiku tirda un nomāc viena vienīga baisa un bēdīga pārdoma par saimniecisko mežu (tātad ap 80% no Latvijas mežiem) bioloģisko stāvokli. Man nav cita jēdziena, ar ko to apzīmēt, kā tikai: ekoloģiskā katastrofa. Tas attiecas tieši uz sugu daudzveidību. No biotopu specifiskajām sugām atrodams vien neliels sugu skaits, un tās pašas nelielā eksemplāru skaitā (bieži konkrētajā biotopā viens vienīgs eksemplārs, pušķītis vai pāris cm2). Un tās pašas atrodamas pavisam nelielos biotopu pleķīšos (tikai neliela daļa no atlasītajiem meža gabaliem, kur vispār kaut kas varētu būt) starp plašām jaunaudzēm, izcirtumiem un izretinātām vidēja vecuma audzēm. Pie tam daļa no šīm atliekām jau iestigotas nociršanai. Liela daļa no sugām vispār nav atrodamas, bet tām, kas atrastas - nav nākotnes. Katrreiz, kad par šo iedomājos, man no šausmām mati ceļas stāvus."

Piedzīvojumi, atradumi?!

Gandrīz katram, kas piedalījies kartēšanā, ir kādi piedzīvojumi vai īpaši atradumi. Man pašai neviena diena nav bijusi garlaicīga - te uz pusotru stundu pazaudēts fotoaparāts, te atklājas, ka telefonu esmu atstājusi mājās, te iestigusi mašīna, te satikšanās ar mežacūkām, stirnām vai zaķiem, te atkal kāda līdz bailēm un izmisumam grūti pārejama teritorija. Nemaz nerunājot par odu miljoniem, kas laikam visi bija sapulcējušies tieši Latgales pierobežā, jo tādas pašas odiskas vaimanas dzirdēju arī no citur Latgales pierobežā kartējošā Gaida Grandāna. Kā tādos apstākļos iespējams pētīt sugas un aizpildīt anketas?!

Foto: Julita Kluša

Viena no vietām, kurā man iestājās vislielākā panika - visapkārt vismaz pusmetru dziļi ūdeņi; sausu saliņu, pa kurām pārkāpt no vienas uz otru, nav, un vēl piemetās vadātājs - lai kā ietu, vēlamajā objektā 100 m attālumā neizdodas nokļūt. Nokļuvu tajā tikai pēc stundu ilga bridiena pa ūdens klātajiem mežiem. Labā ziņa, ka "ceļojumā" pa šīs apkārtnes ūdeņiem atradu 3 aizsargājamās sugas - trejdaivu bacāniju, gludkausiņa jungermanniju un tūbaino bārkstlapi; tās visas arī no sugu saraksta, kuru dzīvotnēm var veidot mikroliegumus. Attēlā redzamajā cinī aug trejdaivu bacānija Bazzania trilobata, kas Latvijā reta, Latgalē tikai dažās vietās atrasta, un šī sanāk Latvijā tai vistālākā atradne uz austrumiem. Varēju mierināt sevi ar domu, ka lielais bridiens noticis vietā ar īpaši aizsargājamas teritorijas vērtībām.

Sugu eksperte Madara Medne, kas Vidzemē un Latgalē kartē saldūdeņus, mežus un purvus, stāsta: "Pirmais, kas nāk prātā,- viens ļoti privāta ezera īpašnieks, kas pēc kartēšanas procesa pēkšņi sāka stāstīt par tuvumā esošo Koferīšu ezeru. Kāpēc Koferīšu? Tur esot atrasts kāds personāžs, sadalīts pa koferīšiem sastāvdaļās." Pie kartēšanas baisākajiem stāstiem pierakstāmas arī baumas, ka nobrukušā upes krastā esot atrasts 2. pasaules kara lādiņš.
Atklājumi? Madara turpina: "Lai gan bija zināms, ka eksistē tādas upespērleņu (ļoti reta gliemeņu suga, kuras gliemežvāka garums pārsniedz 10 cm) upes, man tomēr bija tāda godbijīga sajūta, ejot pa upi, kas ir tik pilna ar upespērlenēm, ka ļoti uzmanīgi jāskatās, kur kāju likt, lai nejauši neiznīcinātu pusi no visas Latvijas populācijas.
Savukārt Gaujas vecupēs, kopā ar Lauru Grīnbergu kartējot, atradās tādi foršumi kā dūņu pīkste (Eiropas Savienības mērogā nozīmīga un aizsargājama zivju suga) un medicīnas dēles. Tas skats, kad simtiem medicīnas dēļu cītīgi peld eksperta virzienā cerībā uz svaigām asinīm... "

Foto: Ivo Dinsbergs

Ivo Dinsbergam, kartējot Kurzemes piejūras kāpas, mežus un purvus, lielākais atklājums bija savvaļā ļoti reti sastopamā Baltijas efeja Hedera helix. Daudz biežāk to var redzēt dažādos apstādījumos, īpaši kapos, taču savvaļā tā sastopama tikai Kurzemē. Atradnē, ko Ivo apsekojis kopā ar sugu un biotopu eksperti Lieni Auniņu, ar efeju apauguši 8 koki, daudzi jaunie dzinumi vijušies pa zemi, turklāt efejas stumbs Latvijas apstākļiem neparasti liels.

Sugu un biotopu eksperte Evita Oļehnoviča stāsta: "Gadās satikt visādus zvērus, piemēram, rakstot anketu purvainā mežā vēroju aļņu mammu ar mazo alnēnu. Bija arī viens draudzīgs vācu aitu sugas suns, kurš lēca mašīnā, lai nolaizītu kolēģei seju. Ir gadījies arī kartēt negaisa laikā, kad pērkons tā pamatīgāk nodārd, kad pļavā rakstu anketu. Reiz, apsēžoties papusdienot izcirtuma malā, uzgāju retās un aizsargājamās lielziedu uzpirkstītes atradni."

Foto: Ansis Opmanis

Ansis Opmanis stāsta savu neparasto pieredzi, - kartējot savu pēdējo šīgada zālāju viņam negaidīti laimējies atrast arī 4 iepriekš nezināmas klintis, 2 ūdenskritumus, vienu alu un vienu ozolu ar Latvijā ļoti retu un aizsargājamu sūnu - nokareno stardzīsleni Antitrichia curtipendula. Tiesa, apsekojamais biotops pats par sevi arī bijis neparasts - parkveida ganības upes gravā. Ala gan bijusi tikai ar alu pētnieka pieredzi pamanāma, bet, aprunājoties ar māju saimnieku, noskaidrojies, ka tur esot bijusi liela telpa, kurā kara laikā slēpušies, kad frontes līnija tuvojusies. Tā varētu būt bijusi balto smilšu dēļ izrakta mākslīga ala. Attēlā viens no atklātajiem atsegumiem un ūdenskritums, kas apsekošanas laikā gan knapi pilējis, jo Kurzemē vasarā valdīja sausums.

Interesanti atradumi bijuši arī citiem kartētājiem - atrastas arī vairāku retu ķekarpaparžu sugu jaunas atradnes, ļoti retais sekstainais nārbulis, jauna atradne retajam peldošajam ezerriekstam, kā arī ne viena vien jauna atradne retām un aizsargājamām sēņu, sūnu un ķērpju sugām.

Foto: Ivars Leimanis

Ivars Leimanis priecājas par bagātīgo laškrāsas zeltpores Hapalopilus aurantiacus (pa kreisi) atradni ar vismaz 12 augļķermeņiem uz vienas kritalas. Šī piepe ir aizsargājama un ļoti reta, Latvijā atrasta tikai 7 vietās.
Sarainā gļotzobe Gloiodon strigosus (attēlā pa labi) Latvijā atklāta samērā nesen. Kartēšanas laikā šai skaistajai un retajai sēnei Ivars atradis pat trīs jaunas atradnes.

Paldies atsaucīgajiem saimniekiem!

Evita Oļehnoviča, kas kartē Rēzeknes apkārtnē, stāsta, ka saimnieki ne tikai ir ļoti atsaucīgi un ieinteresēti, bet rūpējoties arī par kartētājiem - katram gadījumam, lai Evita nenoslīktu applūdušās upes palienē, saimnieces dēls garajos zābakos esot viņu pavadījis. Arī man, Latgalē kartējot, Baltinavas novadā bija gadījums, ka saimnieks, kurš jau bija aizdevies mājās, tomēr pēc brīža atgriezās, pārdomājis, ka drošāk būtu mani pavadīt cauri slapjajiem, grūti izbrienamajiem mežiem līdz ceļam. Kāda cita saimniece, Krišjāņu pagastā, uzzinot, ka pagaidu dzīvesvieta ir teju stundas brauciena attālumā, bija gatava piedāvāt naktsmītni savā dzīvesvietā tūlīt uz līdzenas vietas.
Savukārt Madarai Mednei, kartējot ezerus, liels prieks, ja pie ezera dzīvojošs zemes īpašnieks iedod laivu: "Izvilkt mūspašu gumijas laivu, piepumpēt, savākties tomēr aizņem kādas 15 minūtes. Ja vēl saimnieka laivai ir elektromotors, tad vispār perfekti. Labones ezeru, kas ir ~ 20 ha (tādu parasti, atkarībā no krasta robojuma un veģetācijas, var apairēt 1-2 stundās), apbraucām pusstundā!"
Prieks arī par saimniekiem, kas interesējas par sava īpašuma sugām un kā labāk apsaimniekot, lai tās saglabātos. Reiz viena saimniece atnesa saglabātu dzegužpirkstīti, bet cita, uzzinot, ka viņas ganībās aug aizsargājamas sugas, satraucās, vai nu drīkstēs turpināt ganīt un pļaut. Jā, protams! Retajām un aizsargājamām ziedaugu sugām zālājos tieši nepieciešams, lai zālāju pļauj vai gana, jo tā tiek apgrūtināta augšana ekspansīvajām sugām, dodot iespēju lielākai sugu daudzveidībai. Sienu zālājā atstāt gan nedrīkst, jo pūstošai zālei cauri izspraukties retās sugas nespēs, tad zālājā iniciatīvu uzņemsies ciesas un citas ekspansīvās sugas, nomācot pārējās.
Visa informācija par atrastajiem zālāju ES biotopiem tiek nodota Lauku atbalsta dienestam. Kad informācija būs apkopota, ES biotopu īpašniekiem būs iespējams pieteikties uz atbalsta maksājumu, tātad par savu prasmīgo saimniekošanu iegūt arī papildus naudu!
Savukārt par mežu biotopiem projekta ietvaros informācija tiek tikai apkopota. Pats fakts, ka mežā noteikts ES biotops, nenozīmē, ka automātiski īpašniekiem ir kaut kādi pienākumi vai saudzējošais režīms. Tikai kad būs noskaidrots, kādi meža biotopi, cik daudz, kur un kādā kvalitātē Latvijā sastopami, varēs arī domāt un lemt, ko no tā visa patiesi vērts saudzēt, bet kas Latvijā ir pietiekamā daudzumā un tāpēc apsaimniekojams bez ierobežojumiem.

Vairāk par projektu lasiet: skaitamdabu.gov.lv.

Foto: Julita Kluša

Mani interesantākie atradumi 2017. gada kartēšanas sezonā bijuši sēņu sugām - ceturtā atradne Latvijā safrāna zarvālenei Ramariopsis crocea (1.) un trešās atradnes Latvijā sēnei Ionomidotis irregularis (2.) un uz briežtrifelēm parazitējošai cepurīšu milnenei Cordyceps capitata (3.). Sūnu eokronarcijai Eocronartium muscicola (4.) līdz kartēšanas sezonas sākumam Latvijā bija zināmas tikai 10 atradnes, kartēšanas laikā šo uz sūnām parazitējošo sēni atrada 3 cilvēki un atradņu skaits palielinājies vismaz par piecām.






Komentāri:
Par šo tēmu vēl nav saņemti komentāri.


Spama dēļ ziņojumi, kas ietver pilnus linkus, netiek pieņemti.
Vēlies komentēt?
Vārds / segvārds:
Komentārs par šo tēmu:

 

(c) Julita, 2008.- 2024.    

dziedava.lv DZIEDAVA.lv