DZIEDAVA.lv

Dabas vērojumi: stāstījumi un foto Latvijas Daba: foto un apraksti Latvijas Daba: foto un apraksti Ceļojumu apraksti un foto Pārdomas jeb situāciju analīze Mūzika manā dzīvē Domas bez apdomas CV, biogrāfija, bildes Paldies jums visiem!:) Citāti no grāmatām Manu bērnu dienasgrāmatas Suņu kolekcijas Dziedava.lv

Latvijas Daba

Vērojumi

 
   
Ievadi >2 simbolus. Vārdus atdali ar tukšumu. Meklējot arī vārda vidū, priekšā liec %. Piem., zied %ava .
Precīzu vārdkopu meklēšanai lieto pēdiņas. Piem., "Misas dižpriede"

Julita Kluša, 2016.

Ošlapu kļava - skaistums vai posts?


Raksts publicēts žurnālā "Vides Vēstis", 2016.g. pavasaris (aprīlis)

Foto: Julita Kluša

Ošlapu kļava Acer negundo ar vīrišķajiem ziediem

Ošlapu kļava ir man iemīļotākā kļavu suga, tāpēc sarāvos, uzzinot, ka tā šogad pasludināta kā Gada koks ar negatīvu pieskaņu. Kāpēc šī kļava tik ļoti patīk man, bet nepatīk Latvijas dendrologu biedrībai, kas to izvirzīja par Gada (ne)koku?

Foto: Julita Kluša

Ošlapu kļavas Acer negundo sievišķo ziedu pumpuri un ziedi

Foto: Julita Kluša

Ošlapu kļavas Acer negundo vīrišķo ziedu pumpuri un ziedi

Savās pastaigās vērojot kokus, pirmos, es, protams, iepazinu ošlapu kļavas vīrišķos ziedus. Vīrišķais dzimums dabā nereti ir košāks un iespaidīgāks. Sākumā nevarēju saprast, kas tas vispār ir - garas dzeltensārtas skaras ar košiem galiem. Biju radusi pie "ziediem parastajiem", t.i., ar vainaglapām, kas parasti ir visa ziedu krāšņuma pamatā. Šie arī izrādījās ziedi, kaut vainaglapu tiem nav. Toties kādi gari un krāšņi putekšņlapu kātiņi, vesels pušķis! To galā putekšnīcas jeb putekšņu maciņi, kas sākumā spilgti sārti, bet vēlāk nobrūnē un izkaisa putekšņus. Mani pārsteidza arī šo ziedu krāsu nianšu bagātība - ne reizi vien paguvu nodomāt, ka tie jau kādas citas sugas kokam, bet nē, arī dzelteno un dzeltenzaļo putekšņlapu īpašnieki bija ošlapu kļavas. Vēlāk iemācījos pazīt arī šo ziedu pumpurus, kad ārā spraucās vien košie putekšņu maciņi.

Arī ošlapu kļavu sievišķajiem ziediem nav vainaglapu. To sievišķīgumu rada auglenīca ar divām dzeltenbaltām drīksnām, kas kā tievas mēlītes uztver putekšņus, lai apaugļotos un varētu izaugt spārnoto riekstiņu dubultauglis. Tā kā sievišķie ziedi ir neuzkrītošāki, tos atrast un ievērot ir vēl lielāks prieks!

Uz atsevišķas ošlapu kļavas ir vai nu tikai vīrišķie, vai tikai sievišķie ziedi. Tomēr literatūrā(*) minēts fakts, ka uz koka var parādīties un izzust arī pretējā dzimuma ziedi! Tā gadoties, ja tuvumā nav pretējā dzimuma koku, tāpēc, lai tomēr varētu notikt apaugļošanās, atsevišķam zaram notiek īslaicīga dzimuma maiņa. Ja ko tādu novēro (piemēram, kokā vēl redzami pērnie spārnuļi, bet skatāms arī vīrišķais zieds, kas spārnuļus nerada), noteikti ziņo portālā dabasdati.lv, - interesanti būtu teoriju pierādīt praksē!

Lai arī lasīts, ka ošlapu kļavas zied maijā vai, agrākais, aprīļa beigās, dabā esmu novērojusi ziedu plaukšanu arī aprīļa sākumā. Un ja vēl ziemas beigas tādas nepadevušās un siltas kā šogad, tad nepavisam nebūs brīnums, ja jau aprīļa pirmajā pusē atradīsi ošlapu kļavu ziedus vai vismaz pumpurus. Aprīļa 20. datumos šīs sugas koki parasti ir pašā plaukumā!

Foto: Julita Kluša

Parastās kļavas Acer platanoides ziedi

Foto: Julita Kluša

Parastā oša Fraxinus excelsior ziedi

Kas ošlapu kļavai līdzīgs ar osi, kas ar kļavu? Ja neesi vērojis parastās kļavas ziedus, tad aprīļa beigās - maija sākumā pievērs tiem uzmanību! Atšķirībā no ošlapu kļavas tās ziediem ir gan 5 kauslapas, gan 5 vainaglapas, kas kauslapām ir tik līdzīgas, ka var šķist visas 10 dzeltenzaļās ziedlapas vienādas. Vainaga iekšpusē ir arī 8 tikpat dzeltenzaļas putekšņlapas. Man bija pārsteigums atklāt, ka arī parastajai kļavai visi ziedi nav vienādi. Atšķirībā no vīrišķā zieda, kam ir tikai putekšņlapas (augšējā attēlā), sievišķajam ir arī auglenīca ar divdaļīgu drīksnu (skat. apakšējā attēlā), bet putekšņlapas - neattīstītas. Var būt arī divdzimumu ziedi, kam ir gan auglenīca, gan auglīgas putekšņlapas.

Savā ziņā ošu ziedi ošlapu kļavu ziediem ir līdzīgāki - arī tiem vainaglapu nav. Bet ar dzimumiem ir pavisam sarežģīti! Vīrišķajiem ziediem (augšējā attēlā un fonā), līdzīgi kā ošlapu kļavām, ir glītas, jaunībā arī košas putekšnīcas, sievišķajiem ziediem ir tikai auglenīcas (vidējā attēlā), bet vēl iespējami gan divdzimumu ziedi, gan sievišķie ar neattīstītām putekšņlapām auglenīcai pie sāniem (apakšējā attēlā). Un ar to vēl nav gana! Lai arī biežāk osis ir "īsts vīrietis" vai "īsta sieviete" ar tikai viena dzimuma ziediem, tomēr dažkārt uz viena koka var būt arī pretējā dzimuma vai divdzimumu ziedi, turklāt koka dzimums gadu no gada var mainīties - vienu gadu - vīrišķais, bet citugad - sievišķais. Tā ka dzimuma maiņa nebūt nav tikai cilvēku izgudrojums!
Osis tāpat kā parastā un ošlapu kļava zied pirms lapu plaukšanas, vien kādu nedēļu vai pāris nedēļas vēlāk par kļavām.

Foto: Julita Kluša

Ošlapu kļavas Acer negundo lapas

Lai ziedi cik līdzīgi nebūtu, to tomēr nesauc par ošziedu, bet gan par ošlapu kļavu. Kādas tad lapas ir osim? Saliktas no vairākām atsevišķām garenām lapām, kas uz kātiņa izkārtotas simetriski pa pāriem un viena pašā galā. Ošlapu kļava osim līdzinās, pateicoties tikai pašam principam - nepāra plūksnaini saliktas lapas, bet ne lapu formu dēļ, tomēr ar to pietiek, lai sauktos par ošlapu kļavu, jo citām Latvijā biežāk sastopamajām kļavu sugām saliktu lapu nav (tādas ir vien pie mums augošiem dendroloģiskiem retumiem - mežvīnu kļavai Acer cissifolium, Henrija kļavai Acer henryi un pelēkajai kļavai Acer griseum - tās savvaļā nesastapsi, tāpēc ārpus retumu kolekcijām sajaukt nav jābaidās). Atsevišķās lapiņas gan nelīdzinās glītajām, simetriskajām oša lapām - ošlapu kļavai tās ir nevienmērīgi zobotas un daivainas.

Foto: Julita Kluša

Pēc lapu formas, neskaitot jau minētos retumus, ošlapu kļava līdzinās arī Tatārijas kļavai un tās pasugai - krastu kļavai. Arī tām lapas ir zobainas un daivainas, tomēr jāatceras - ošlapu kļavas lapa salikta no vairākām atsevišķi atdalītām mazām lapiņām, ne viengabalaina kā šīs.
Toties visām kļavām, ieskaitot ošlapu kļavu, to augļi - spārnuļi - ir pa pāriem, atšķiras vien dvīņspārnuļu savienojums - vai cieši kopā kā ošlapu kļavai, vai nelielā leņķī kā attēlā fonā redzamajai Tatārijas kļavai Acer tataricum vai pavisam špagatā kā mazajā attēlā - lauku kļavai Acer campestre.

Foto: Julita Kluša

Ošlapu kļavas Acer negundo spārnuļi salīdzinājumā ar nokarenā oša Fraxinus excelsior 'Pendula' spārnuļiem (mazajā attēlā)

Tomēr pa gabalu ošlapu kļavas auglīši visvairāk līdzinās ošu spārnuļiem, jo arī tie gareni izstiepti karājas kuplā nokarenā ķekarā, kas sākumā zaļš, bet ar laiku kļūst brūns un var saglabāties līdz pat nākamam gadam. Te jāņem vērā, ka osim spārnuļi ir simetriski, katrs pats par sevi - kā gara izstiepta lāsīte, bet ošlapu kļavas spārnuļi ir izteikti vienpusīgi, kā jau tikai pusīte no pāra.

Kad ošlapu kļava jau iepazīta, sāku interesēties, kādas ir lielākās no tām?
Ošlapu kļava Latvijā nav vietējā suga, tā kā krāšņumaugs no Ziemeļamerikas, kur tā aug savvaļā, ievesta 19.gs. sākumā, tomēr pirmais mēģinājums ieaudzēt Latvijā bija neveiksmīgs - jaunie koki izsala. Latvijā ošlapu kļava iedzīvojās, sākot no 20. gs. sākuma - tātad šī suga te aug vien 100 gadu! Nu jau izplatījusies visā Latvijā, īpaši Rīgas un Daugavpils apkārtnē; visvairāk savairojas ruderālās, cilvēku pamestās vietās. Koki mēdz būt ļoti dažādi, gan krūmveida, gan ar izteiktu stumbru, kas nereti ļoti māzerains un ar īpatnējo izskatu piesaista uzmanību. Ošlapu kļavu mūžs gan nav ilgs - nieka pusgadsimtu (40-60 gadi), tāpēc ļoti lielas tās izaugt nepagūst. Un tomēr, kāds tad ir Latvijas lielākās ošlapu kļavas apkārtmērs? Pēc dendrologu mērījumiem, kas publicēti žurnālā "Latvijas Veģetācija", Latvijas apstādījumos 20.gs. beigās neviena ošlapu kļava, kas būtu sasniegusi 2,5 m apkārtmēru, nebija atrasta. Tā kā koks nesasniedz uz aci iespaidīgus izmērus, nopietni lielākās ošlapu kļavas meklējumi nebija veikti. Latvijas nozīmes dižkoka kritēriju šai sugai nav. Sākām meklēt un mērīt paši.

Foto: Julita Kluša

Zasulauka ošlapu kļava 2010. gadā

Foto: Julita Kluša

Ošlapu kļavas ir gana dzīvelīgas, šī, piemēram, ieaugusi stabā, tomēr gadu no gada zaļo un bagātīgi zied

Liels bija pārsteigums Rīgā pie Zasulauka stacijas augošajai skaistajai ošlapu kļavai 2010. gadā nomērīt 2,88 m apkārtmēru (1,3m augstumā) - tātad lielākā no līdz šim Latvijā apzinātajām! Kad Rīgā gatavoja jaunos noteikumus vietējas nozīmes aizsargājamo koku uzturēšanai un aizsardzībai, šī ošlapu kļava tika iekļauta aizsargājamo sarakstā. Katru reizi, dodoties uz Zasulauka staciju, acis mieloju ar skaisto un lielo koku. Kā naža dūriens sirdī bija kļavas apmeklējums 2015. gada februārī - no dižā koka pāri palicis tikai celms. Ošlapu kļava nelaimīgā kārtā bija augusi pārāk tuvu dzelzceļam un kā "Ieguldījums Tavā nākotnē!" radio torņa masta izbūves dēļ drīkstēja tapt nocirsta bez saskaņošanas ar būvvaldi. Jaunie Rīgas noteikumi līdz ar aizsardzības statusu šim kokam ciršanas brīdī vēl nebija pieņemti. Sāpe sirdī palikusi.
Varbūt kādam izdevies atrast vēl lielāku ošlapu kļavu par šo, kuras vairs nav? Ja tā, ziņo Dabas retumu krātuvei uz e-pastu drk@dziedava.lv vai portālā dabasdati.lv.

Bet kāpēc dendrologi par šīs skaistās koku sugas iedzīvošanos Latvijā tā uztraucas? Ja kāda vieta jau aizaugusi ar ošlapu kļavām, cīnīties ar tām grūti, jo šīs kļavas ir dzīvelīgas, bojājumu vietās, ap celmu sadzen daudz jaunu atvašu. Lai ierobežotu sugas izplatīšanos ar sēklām, ieteicams samazināt sievišķo koku skaitu. Tomēr aizaugšana ar ošlapu kļavām parasti ir tikai sekas pašu cilvēku (bez)darbībai - kādreiz iekoptas vietas pamešanai novārtā. Nav gadījies ne pašai, ne citiem man aptaujātiem mežos gājējiem ievērot ošlapu kļavu invāziju dabiskos, cilvēku netraucētos mežos. Turklāt atsevišķi koki ne tikai ir skaisti, bet arī nekādu ļaunumu nenodara, tāpēc neredzu īpašu pamatojumu tos dēvēt par "jauno latvāni".
Ja tomēr ievēro kādu dabisku, cilvēku maz ietekmētu vietu, kur šķiet, ka šo kļavu nu gan ir par daudz un jūtams reāls apdraudējums vietējām sugām, ziņo par to portālā dabasdati.lv. Ja nu es kļūdos?!
Un lai veicas šopavasar ievērot arī ošlapu ziedu skaistumu!

Paldies Ansim Opmanim par konsultāciju!


(*) A.Mauriņš, A.Zvirgzds "Dendroloģija", 2009.




Komentāri:
Bastards, 2020-05-19, 20:15 :   Kā jau viss ievestais, tas izplatās kā nomācošs parazīts un pārņem grāvjus arī ezeru un upju krastus. Koksne nekam nederīga, bet nocirsto vietā, mežonīgā tempā, ataug desmitiem jaunu dzinumu.
Jeļena Plinta, 2021-04-25, 18:37 :   Paldies,Julita!
Šajā neomulīgā pavasarī ošlapu kļavas ziedi sevišķi priecē. Atradu arī sievišķus ziedus, kad zini, kā tie izskatas, sameklēt nav grūti:)
Maris, 2022-03-05, 12:50 :   Pēc manas garšas .. ošlapu kļavu sulas ir saldākas par parasto kļavu un nedaudz vairāk jūt 'koka piegaršu'.. tā vismaz ir Juglas ezera pašā krastā, kur Vīrišķo (būs jāpavero tā


Spama dēļ ziņojumi, kas ietver pilnus linkus, netiek pieņemti.
Vēlies komentēt?
Vārds / segvārds:
Komentārs par šo tēmu:

 

(c) Julita, 2008.- 2024.    

dziedava.lv DZIEDAVA.lv