DZIEDAVA.lv

Dabas vērojumi: stāstījumi un foto Latvijas Daba: foto un apraksti Latvijas Daba: foto un apraksti Ceļojumu apraksti un foto Pārdomas jeb situāciju analīze Mūzika manā dzīvē Domas bez apdomas CV, biogrāfija, bildes Paldies jums visiem!:) Citāti no grāmatām Manu bērnu dienasgrāmatas Suņu kolekcijas Dziedava.lv

Latvijas Daba

Vērojumi

 
   
Ievadi >2 simbolus. Vārdus atdali ar tukšumu. Meklējot arī vārda vidū, priekšā liec %. Piem., zied %ava .
Precīzu vārdkopu meklēšanai lieto pēdiņas. Piem., "Misas dižpriede"

Julita Kluša, 2018.

Vara, akmeņi un koki


Raksts publicēts žurnālā "Vides Vēstis", 2018.g. ziema (decembris)

Foto: Julita Kluša

Krimūnu dižpēdis Dobeles novadu virszemē grezno kopš 2013. gada rudens, kad, realizējot ūdenssaimniecības attīstības projektu, būvnieki tam uzrakās un kopā ar vietējo pašvaldību tika lemts šo ap 40 tonnas smago akmeni izcelt un nolikt labi pieejamā vietā. Nosaukumu ieguvis iedzīvotāju aptaujā. Jāpiebilst, ka 2013. gada sākumā Krimūnu pagastā tika rīkota Latvijas dižakmeņu fotoizstāde ar plašu informatīvo materiālu, tādējādi akmens "uzradās" vietā, kur par dižakmeņiem interesējās jau iepriekš.

Parasti Vides Vēstīs aicinu katru pašu ieskatīties dabā vērīgāk, iepazīt, saudzēt un aizsargāt tādas dabas vērtības kā dižkokus un dižakmeņus; žurnālos publicēti dabas entuziastu veiktie šādu dabas vērtību pārskati. Tomēr dabas aizsardzība nebalstās un nedrīkstētu balstīties tikai uz entuziastu pleciem, jo daba ir visu mūsu kopējais īpašums. Kā šajā jomā darbojas valsts varas pārstāvji? Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) mājaslapā publicēts īpaši aizsargājamo teritoriju saraksts, kas ietver 4 nacionālos parkus, 1 biosfēras rezervātu, 42 dabas parkus, 9 aizsargājamo ainavu apvidus, 261 liegumu, 4 dabas rezervātus, 7 aizsargājamās jūras teritorijas, kā arī minēts, ka ir 327 dabas pieminekļi, kas ietver ģeoloģiskos un ģeomorfoloģiskos veidojumus (178), dendroloģiskos stādījumus (89) un alejas (60). Minētās aizsargājamās teritorijas ir apzinātas, tām tiek izstrādāti dabas aizsardzības plāni valsts līmenī. Bet kā apzināts un aizsargāts skaitliski visplašākais dabas pieminekļu loks, kas ietver dižkokus un dižakmeņus? DAP mājaslapā viegli pieejama tikai vispārīga informācija, ka aizsargājami ir arī šādi dabas pieminekļi: dižakmeņi (laukakmeņi, kuru virszemes tilpums ir 10 un vairāk kubikmetru) un 10 metru plata josla ap tiem, kā arī aizsargājamie koki – vietējo un citzemju sugu dižkoki, kuru apkārtmērs 1,3 metru augstumā virs koka sakņu kakla vai augstums ir sasniedzis noteiktu izmēru, un teritorija ap kokiem vainagu projekcijas platībā, kā arī 10 metru platā joslā no tās (mērot no aizsargājamā koka vainaga projekcijas ārējās malas). Kur tādi sastopami un kādus pasākumus to aizsardzībai veic DAP? Attiecībā uz kokiem Dabas pieminekļu lapā pieejama Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras datu bāzes daļa ar nedaudz vairāk nekā 2000 kokiem, kuriem nav bijušas zināmas koordinātas un laika gaitā tās nav tikušas noskaidrotas. Un tas ir arī viss, kas puslīdz viegli par šo tēmu pieejams DAP mājaslapā.

Ko (ne-)var atrast Ozolā

Tiesa, DAP paspārnē veidota Dabas datu pārvaldības sistēma "Ozols" ozols.daba.gov.lv (turpmāk tekstā - Ozols), ar kuras palīdzību kartē attēlotas īpaši aizsargājamās dabas teritorijas. Kā tur atrast dižkokus un dižakmeņus? Tik viegli nebūs. Ir gan meklēšanas rīks, bet, pie nosaukuma ievadot, piemēram, "Kaives ozols" vai "Kaives dižozols", kas taču dižākais Latvijas dižkoks, tomēr nekas netiek atrasts. Tāpat rezultātu nav, ievadot vienkārši "dižkoks". Vienīgā iespēja atrast kādu dižkoku kartē ir karti pietuvināt tiktāl, ka ieraugāmi zīmēti kociņi - tad nu var cerēt, ka arī dabā tur būs kāds dižkoks. Uzklikšķinot uz tāda kociņa, ja palaimējas, parādās info - "ĪADT - aizsargājamie koki" līdz ar sugas nosaukumu (uz tā uzklikšķinot, iespējams, būs kāda papildus informācija, t.sk., dižkoks vai potenciāls dižkoks), kā arī "ĪADT Dabas pieminekļi" līdz ar sugas nosaukumu, uz kā uzklikšķinot, var gadīties uzzināt arī koka izmērus. Jābrīdina, ka klikšķināšana uz bildītes ir smalka lieta, - ne vienmēr var izdoties uzklikšķināt tā, lai tiktu pie abu veidu informācijas, turklāt ne vienmēr vispār ir abas. Teorētiski visu informāciju par noteiktas iezīmētas teritorijas aizsargājamiem dabas objektiem var arī lejuplādēt .zip failā, taču tam nepieciešama gan atjautība, orientējoties piedāvātajās ikonās, gan vēlams arī laba IT izpratne, lai ar rezultātu tiktu kaut cik sakarīgi galā.

Dabas aizsardzības pārvalde gan organizē arī lietotājiem draudzīgāku dižkoku apzināšanas akciju "LV100 Dižošanās". Mājaslapā lv100.lv/dizosanas/ jebkurš var ieziņot sev zināmo dižkoku, apskatīt citu jau ieziņotos, kā arī redzēt kartē dižkoku izvietojumu no Ozola datubāzes, tiesa, te jau bez jebkādiem precizējumiem par sugu vai izmēru.

Lai cik sarežģīti būtu ar dižkokiem, dižakmeņus Ozola kartē atrast ir vēl grūtāk. Man sākotnēji neizdevās atrast nevienu, bet manam vīram, IT speciālistam, kas Ozola datubāzi izmanto bieži, dažus dižakmeņus, jau iepriekš zinot to atrašanās vietas, lai arī ar grūtībām, izdevās samanīt - tie attēloti kā mazi neizteiksmīgi aplīši, kam uzklikšķinot, parādās info - "ĪADT Dabas pieminekļi" un tad iespējams arī noskaidrot, ka tas ir akmens. Tomēr visi atrastie bijuši bez nosaukumiem. Vai no tādiem neievērojamiem "akmeņu aplīšiem" (pat pašiem dižākajiem!) kartē ir kāda jēga? Nesen 30 dižie akmeņi izņemti no ģeoloģisko un ģeomorfoloģisko veidojumu saraksta (jo visi noteiktu tilpumu sasniegušie tāpat skaitās aizsargājami arī bez visiem sarakstiem) un līdz ar to arī kļuvuši nepamanāmi Ozola kartē. Ģeoloģisko un ģeomorfoloģisko veidojumu sarakstā izdevies palikt tikai Velna Skroderim un Grīžu Velna beņķim, kā arī Žākļu dižakmenim kā "Vizlas lejteces atsegumi un Žākļu dižakmens" sastāvdaļai. Pat aptuveni cik no Valsts nozīmes dižakmeņiem slēpjas Ozola kartē - to bez pieejas pašai datubāzei noskaidrot nav iespējams.

Šādi Ozolā, ja izdodas atrast, var apskatīt Latvijas lielāko dižakmeni - Nīcgales Lielo akmeni.


Latvijā ir vairāk nekā 360 valsts nozīmes dižakmeņu, kas uz citu ĪADT fona tomēr nav pārlieku daudz, bet, šķiet, valstiski tie ir tālu no prioritāriem dabas aizsardzības objektiem, par to aizsardzību runā maz - varbūt tāpēc, ka tos nevar nocirst, grūtāk pārvietot? Tomēr lieli akmeņi ir pateicīgs materiāls kaut vai pieminekļu veidošanai, to unikālo floru un faunu nopostīt nav nekādu problēmu.

Informāciju par 15 akmeņiem gan iespējams sameklēt DAP mājaslapas sadaļā "Tūristiem - Apraksti - Apskates objekts"; te arī interaktīvā karte veidota lietotājam draudzīgāka. Tomēr tas uz visu dižakmeņu fona ir ļoti niecīgs skaits un rada nepareizu priekšstatu - cik tādu dižo mums vispār ir.

Attiecībā uz kokiem kaut kādā ziņā var saprast - vairākus desmitus tūkstošu dižkoku aptvert vienai Latviju visaptverošai dabas aizsardzības pārvaldei ar salīdzinoši nelielu darbinieku skaitu ir sarežģīti. Lielā apjoma dēļ šis varētu būt īstais lauciņš, kur ar degsmi varētu iesaistīties vietējās pašvaldības, apzinot savējos, tāpēc tuvākos un vieglāk pieejamos gan valsts, gan vietējās nozīmes dabas pieminekļus - dižkokus un dižakmeņus, tos arī pēc apzināšanas aprūpējot un sargājot. Vai tā notiek?

Savukārt pie Dabas aizsardzības pārvaldes labajiem darbiem jāmin organizētā aizsargājamo dabas pieminekļu - aizsargājamo aleju inventarizācija 2016. gadā, kā arī ģeoloģisko un ģeomorfoloģisko dabas pieminekļu (t.sk. dižakmeņu) robežu precizēšana 2013.-2015. gadā, kā rezultātā veikti un vēl plānoti Ministru kabineta noteikumu grozījumi.

Pašvaldību iesaiste teritorijas plānojumos

Katrai administratīvi teritoriālajai vienībai tiek izstrādāts savs teritorijas plānojums (TP) noteiktam laika periodam. Būtu loģiski, ja tajos parādītos arī teritorijas nozīmīgākie koki un akmeņi. Agrāk bija pagastu, pilsētu un rajonu teritorijas plānojumi, kas mūsdienās pārtop novadu teritorijas plānojumos. Atis Klušs, personīgu ekspedīciju vajadzībām teritoriālos plānojumus pētot jau vairāk nekā desmit gadus, ievērojis, ka senākajos, t.i., pagastu un rajonu plānojumos biežāk tikuši izmantoti vietējo novadpētnieku dati un cita pašas pašvaldības informācija. Šajā ziņā pozitīvi izceļami Gulbenes rajona, Vaiņodes pagasta, Staiceles pilsētas ar lauku teritoriju, Amatas pagaidu novada, Cēsu pilsētas un Elejas pagasta teritorijas plānojumi. Mūsdienās daudz biežāk izmanto DAP Ozolā jau esošo informāciju, tātad atsevišķās vienības nevis sniedz savu vietējo ieguldījumu kopējā labuma vārdā (kā to ideālajā pasaulē iedomājos, piemēram, es), bet viena valsts institūcija "apgādā" ar datiem arī visus vietējos. Protams, tas ne tuvu nevar būt tik kvalitatīvi un bagāti kā būtu, ja savu teritoriju apsekotu paši vietējie, kas zina vai vismaz varētu zināt katru taciņu un lielāku koku vai akmeni savā apkārtnē. Tādējādi sanācis, ka centralizēta datu uzkrāšana samazinājusi jaunu dabas pieminekļu apzināšanu novados "uz vietas". Arī interneta pieejamība šajā ziņā nākusi par ļaunu - kam gan vilkties laukā un mežā, meklējot ko jaunu, ja var sagrābstīt kaut ko no interneta, nerūpējoties par sagrābstīto datu kvalitāti un atbilstību dabā. Vēl jāatzīmē, ka mūsdienās lielāko TP daļu izstrādā specializētas plānošanas kompānijas.

DAP mājaslapā ir informācija arī par sabiedrisko monitoringu, kas sākts 2005. gadā Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā un vēlāk, sākot ar 2010. gadu, attīstīts visā Latvijas teritorijā. Laikā līdz 2016. gadam sabiedriskā monitoringa ietvaros ziņots arī par 479 dižkokiem; rezultāti publicēti DAP mājaslapā. Atis ievērojis, ka TP, šķiet, neviens šos datus izmantojis nav. Dažos TP izmantoti Igaunijas - Latvijas pārrobežu sadarbības programmas projekta dati.

Attiecībā uz ievērojamiem akmeņiem teritorijas plānojumos pārsvarā izmantoti dati no aizsargājamo ģeoloģisko un ģeomorfoloģisko dabas pieminekļu saraksta (kā jau minēju, šobrīd šajā sarakstā pieminēti vairs tikai 3 akmeņi) un no biedrības "Latvijas Petroglifu centrs" pētījumiem par Liepājas (2008.g.) un Valmieras (2010.g.) rajona dižakmeņiem un kultūrvēsturiskajiem akmeņiem. Pašvaldību iniciatīvas meklēt tālāk par šiem info avotiem bijis maz, kaut ievērojami akmeņi zināmi lielākajā daļā novadu.

Tāpat daudzos novadu teritoriju plānojumos ir tikai minēts, ka vajag apsekot dižkokus. Bet vai pēc šī teikuma iekļaušanas TP tas tiek arī darīts?

Pašvaldības un dižkoki

Ir gan arī pozitīvie piemēri, - gan pašvaldību pilnībā finansēti pasākumi, gan dažādu projektu realizācija ar daļēju pašvaldību atbalstu.

  • Vairumā no republikas pilsētām ir vietējas nozīmes dižkoku saraksti. Īpaši atzīmējama Jēkabpils pilsēta: koku inventarizācija notikusi 2005., 2012. un 2017. gadā. Pašvaldības mājaslapā jekabpils.lv ir pieejams dižkoku saraksts un karte.

    Jēkabpils pašvaldības mājaslapā publicētajā kartē dižkoki iezīmēti ar divām krāsām - sarkanie - valsts nozīmes un zaļie - vietējās nozīmes dižkoki. Uzklikšķinot iespējams noskaidrot koka sugu un parametrus. Ideāli būtu, ja par šādām pārskatāmām un viegli pieejamām kartēm būtu parūpējusies katra pašvaldība.

  • Savukārt Rīgai 550 dižkoki atzīmēti Rīgas teritorijas plānojuma 2009. gadā sastādītajā kartē. Rūpīgs Rīgas vēsturiskā centra (RVC) koku apsekojums publicēts RVC 2006. gada TP; attiecīgā dižkoku karte atjaunota 2013. gadā. Daudziem valsts un vietējās nozīmes dižkokiem pieliktas dižkoku zīmes. Kā informēja Viesturs Freimanis (Rīgas pilsētas būvvalde), pavisam šobrīd Rīgā apzināti un vietējā datubāzē reģistrēti 535 Valsts nozīmes dižkoki, 822 vietējas nozīmes dižkoki un 102 koki vēl precizējami. Diemžēl publiskot atsevišķu Rīgas koku sarakstu vai karti neesot paredzēts.
  • Ilūkstes pagaidu novada TP (tas vēl ir spēkā) minēts daudz dižkoku un dižakmeņu.
  • Rēzeknes novada TP dižkoki kartēs iezīmēti ļoti precīzi (šo it kā pašsaprotamo faktu nākas izcelt, jo no dažādiem informācijas avotiem "sagrābstītie dati" nereti ir ar neprecīzām vai pavisam aplamām koordinātām, kas parasti netiek pārbaudītas dabā; diemžēl arī Ozola dati ne vienmēr izceļas ar precizitāti). Pašvaldības mājaslapā rezeknesnovads.lv ir dabas objektu karte, kas ietver arī daudzus dižakmeņus.
  • Siguldas, Engures un Saldus novadu plānošanas dokumentos uzskaitīti daudzi vietējas nozīmes ģeoloģiskie objekti.
  • Alūksnes novada lapās vēl nesen bija pieejams nozīmīgs 2014. gada vai nedaudz vecāks pētījums par novada dižkokiem. Diemžēl nav nekādas informācijas par pētījuma autoriem, kā arī pats materiāls no aluksne.lv lapām diemžēl izņemts.

    Pēdējos gados daudzās pašvaldībās notikusi apstādījumu koku inventarizācija, tostarp apzinot arī dižkokus. Notiek arī īpaši dižkoku apzināšanas pasākumi gan pieaicinot speciālistus, gan aicinot ziņot vietējos iedzīvotājus un veicot dažādus attiecīgi izglītojošus pasākumus.

  • Tā, piemēram, 2014. un 2017. gadā ar vietējās pašvaldības atbalstu notikusi dižkoku apzināšana, kopšana un informatīvo zīmju uzstādīšana Jēkabpils novadā. Pašvaldības mājaslapā jekabpilsnovads.lv publicēta arī karte ar dižkoku izvietojumu.
  • 2007.g. bijusi dižkoku apsekošana un rezultātu analīze Ogres pagaidu novadā. Darbs publicēts.
  • 2015. un 2016. gadā Jūrmalas pilsētas pašvaldība finansējusi dižkoku apzināšanu un marķēšanu, 2017. gadā veikta divu dižkoku vainagu sakopšana.
  • Bet 2014. gadā Ķekavas novadā notika akcija dižkoku meklēšanai, kuras sākumā bija tikšanās ar speciālistiem, bet noslēdzās tā ar semināru līdz ar balvām akcijas dalībniekiem.
  • Valmierā 2013. gadā notika dižkoku apzināšana un marķēšana, no kā iedvesmojoties, Valmieras Tūrisma informācijas centrs 2015. gadā izveidoja gan kājāmgājēju maršrutu "Vecpilsētas dižkoku ēnā", gan velomaršrutu "Valmieras dižkoku stāsti". 2018. gadā notikusi dižkoku apzināšana projekta "Proti un dari" ietvaros. Tajā koku mērīšanai tika apmācīti 15-29 gadus veci jaunieši, kas nestrādā un nemācās.
  • 2017. gadā ar Viļakas novada pašvaldības atbalstu tika realizēts projekts "Mūsu dižkoki", kurā varēja ne tikai vairāk uzzināt un praktizēt dižkoku apzināšanu, bet arī noklausīties stāstījumu par interesantiem akmeņiem.
  • Savukārt 2018. gadā ar Brocēnu novada pašvaldības atbalstu Brocēnu mazpulka projekta "Dabas pētnieki" ietvaros notika dižkoku meklēšanas ekspedīcija, kuru vadīja Guntis Eniņš.

    Foto: Julita Kluša

    Latvijas pašvaldību savienība jau vairāk nekā 10 gadus organizē konkursu "Sabiedrība ar dvēseli - Latvija", kura rezultātā pašvaldības sadarbībā ar nevalstiskajām organizācijām realizē dažādus projektus. Raunas novadā šī konkursa ietvaros 2017. gadā izveidota neliela publiskā taka Auļukalna muižas parkā, pie nedaudzajiem dižkokiem, riekstkoka un kritalas pieliekot informatīvās zīmes. Apmeklējot šo taku 2018. gada rudenī, pati taka zem lapām nebija samanāma, zīmes sagāzušās (vai darbi vēl nav pabeigti?), bet pati iecere šķita jauka, zīmju teksti pārdomāti. Attēlā kritala ar informatīvo zīmi.

  • Mazliet neparastāks pasākums - 2018. gadā Strenču novadā norisinājies konkurss par Strenču novada skaistāko dižkoku.
  • Savukārt pavisam unikāls pasākums bija 2012. gadā, kad Madonas pašvaldība pirmoreiz Latvijas vēsturē pārvietoja 12 m garu dižkoku - tūju, jo tā traucēja pilsētas labiekārtošanas darbiem, bet nocirst dižkoku nedrīkstēja. Diemžēl jau pēc pāris gadiem nācies atzīt, ka pārstādītā tūja nīkuļo un liela tās daļa jau nokaltusi.

    Pašvaldības un akmeņi

    Raksta titulbildē minētais Krimūnu dižpēdis nav vienīgais akmens, kura aprūpē savu artavu devusi kāda pašvaldība.

    Foto: Julita Kluša

    Grobiņas novada pašvaldība 2013. gada vasarā finansēja Odziņu bedrīšakmeņa atrakšanu un novietošanu viegli pieejamā vietā. Lielu dižakmeņu pārvietošana notiek ļoti reti. Šis akmens pēc atrakšanas izrādījās 16m3 un 43 tonnas liels.

    Foto: Julita Kluša

    2015. gada beigās ar pašvaldības atbalstu Ķemeros pēc iedzīvotāju ierosinājuma uzstādīts liels akmens ar iekaltiem Vidzemes guberņas un Kurzemes hercogistes vēsturiskajiem ģerboņiem. Nav gan dižakmens, bet jauks akcents ar liela akmeņa un vēstures apvienošanu iedzīvotāju un pašvaldības sadarbībā.

  • Sadarbībā ar Grobiņas novada pašvaldību 2017. gadā Grobiņā izveidots interaktīvs vides objekts "Grobiņas novada dižakmeņi Latvijas simtgadē", kas iepazīstina ar novada dižakmeņiem un bedrīšakmeņiem un sastāv no 11 akmeņiem; ir arī karte, kur aplūkot akmeņu reālo atrašanās vietu, kā arī gūt papildus informāciju par tiem.
  • Viens no jaunākajiem darbiem attiecībā uz dižakmeņiem - Krustpils novada pašvaldības īstenotais projekts (2018.), kā ietvaros izbūvētas kāpnes uz Rogāļu dižakmeni, kā arī atjaunots esošais tiltiņš pār strautiņu.

    Foto: Julita Kluša

    Rogāļu dižakmens 2010. gadā.

  • Kocēnu novada pašvaldībā starp konkursā "Sabiedrība ar dvēseli - Latvija" atbalstītajiem projektiem bija arī Daviņu Lielā akmens apkārtnes sakopšana 2015. gadā un 2016. gadā no jauna atrastā Mazā Daviņu akmens pārvietošana un informācijas plāksnes uzstādīšana, ko realizēja iedzīvotāju interešu grupa "Bērzainieši".
  • Salas novada pašvaldība sadarbībā ar citām pašvaldībām un partneriem Lietuvā pārrobežu projekta ietvaros 2017. gadā izveidoja divus jaunus tūrisma apskates objektus: Ezernieku velnakmens un Biržu dižakmens.

    Atsaucība ir, iniciatīvas maz

    Atklātais sabiedriskais fonds "Dabas retumu krātuve" (DRK) organizē dižkoku sakopšanas talkas. Painteresējos, kāda šajā sakarā bijusi pašvaldību ieinteresētība un atbalsts. Gan DRK vadītājs Guntis Eniņš, gan valdes loceklis Māris Zeltiņš atzina, ka attiecībā uz dižkoku atbrīvošanu iniciatīvu no pašvaldību puses nav pieredzējuši, taču bijis atbalsts DRK organizētajiem pasākumiem, kas lielākoties izpaudies kā zemes īpašnieku kontaktu sagādāšana un zāģējamo koku saskaņošana, reizēm arī tehnikas sagādāšana talkošanas vajadzībām. Kā pozitīvākie piemēri minami:

  • Guntis Liepiņš, Sējas novada domes priekšsēdētājs. Viņa labo darbu sarakstā ir rūpes par Sējas ozolu, kas izpaužas gan apkārtnes labiekārtošanā (sētiņa, info stends, nolūzušā zara atstāšana uz vietas), gan interesē par ozola saglabāšanu (arboristu ekspertīzes apmaksa, dažu noēnojošo kļavu blakus alejā nozāģēšana). Personīgi vēroju šo kungu kādā DRK seminārā, kurā tika runāts t.sk. par Sējas ozola optimālu kopšanu - sejā bija vērojama patiesa līdzdzīvošana un ieinteresētība - tātad tas nav tikai ķeksis labo darbu sarakstā, bet sirdsdarbs. G. Liepiņš palīdzējis arī Grāvmelderu ozolu atbrīvošanas talkai, sagādājot zemes īpašnieku kontaktus un ļoti ātri saskaņojot zāģējamos kokus (2018).

    Foto: Māris Zeltiņš

    G. Eniņš, G. Liepiņš un citi interesenti pie Sējas dižozola kritušā zara, spriežot par dižkoka turpmāko kopšanu.

  • Sipu ozolu talkas organizēšanā atbalsts līdz ar personīgu dalību tika gūts no Daces Jansones (Apstādījumu uzraudzīšanas komisijas priekšsēdētāja, Kuldīgas novada Dome) un Lijas Šēles (Rumbas pagasta pārvaldes vadītāja)
  • Guntis Eniņš kā atsaucīgākos min Andreju Spridzānu (Dobeles novada pašvaldības Domes priekšsēdētājs) un Jāni Ozoliņu (Auru pagasta pārvaldes vadītājs).




    Komentāri:
    Par šo tēmu vēl nav saņemti komentāri.


    Spama dēļ ziņojumi, kas ietver pilnus linkus, netiek pieņemti.
    Vēlies komentēt?
    Vārds / segvārds:
    Komentārs par šo tēmu:

     

  • (c) Julita, 2008.- 2024.    

    dziedava.lv DZIEDAVA.lv