DZIEDAVA.lv

Dabas vērojumi: stāstījumi un foto Latvijas Daba: foto un apraksti Latvijas Daba: foto un apraksti Ceļojumu apraksti un foto Pārdomas jeb situāciju analīze Mūzika manā dzīvē Domas bez apdomas CV, biogrāfija, bildes Paldies jums visiem!:) Citāti no grāmatām Manu bērnu dienasgrāmatas Suņu kolekcijas Dziedava.lv

Latvijas Daba

Vērojumi

 
   
Ievadi >2 simbolus. Vārdus atdali ar tukšumu. Meklējot arī vārda vidū, priekšā liec %. Piem., zied %ava .
Precīzu vārdkopu meklēšanai lieto pēdiņas. Piem., "Misas dižpriede"

Julita Kluša, 2017.

Pastaigas gar Daugavu


Raksts publicēts žurnālā "Vides Vēstis", 2017.g. ziema (decembris)

Pagājušajā gadā stāstīju, ar ko interesanta Daugava savās daudzveidīgajās izpausmēs. Šajā rakstā - kā pašam apceļot Daugavu, ar ko sākt, kurp doties?
Dabas pētnieks Guntis Eniņš savulaik atzinis: "Es saku, ka no Daugavas esmu sācies. Mēs ar brāli jau skolas laikā sākām iet gar Daugavu: sākām no Rīgas līdz Salaspilij, nākamajā reizē no Salaspils tālāk, un tā uz priekšu. Tā gājām daudzus gadus. Un tā līdz Krievijai un beidzot līdz pat Valdaja augstienei, kur ir Daugavas sākums."
Arī man ar vīru Ati senie, t.s. "analogie" laiki, kad man vēl nebija digitālā fotoaparāta, saistās ar kopīgām pastaigām gar Daugavas krastiem. Gan pa labiem ceļiem, viegli staigājamām krastmalām, gan vietām, kur gadījusies grūtāka iešana un pārvarēti pirmie kopīgie šķēršļi.
Kopš tiem laikiem ir daudz kas mainījies. Daugavas krastos izveidoti vai atjaunoti vairāki pastaigu ceļi, kas tiek saukti svešvārdā - promenādes. Ir arī vairākas dabas takas, kas vietumis pietuvojas Daugavai pavisam klāt. Par šādiem iekārtotiem ceļiem, takām un pastaigu vietām Daugavas tiešā tuvumā arī tālāk rakstā. Tas nav gluži tas pats, kas sistemātiski noiet Daugavas krastus visā garumā, bet var arī gadīties, ka tādu atsevišķu vietu apmeklēšana rada iedvesmu ar laiku "noiet" arī visu Daugavu! Līdzīgi, kā daudzi cenšas nostaigāt Latviju pa jūras malu.
Virtuālo ceļojumu gar Daugavu sākšu no Rīgas un pamazām virzīšos pa Daugavu uz augšu.

Foto: Julita Kluša

Daugavas promenāde Rīgā no Dzelzceļa tilta līdz Salu tiltam, saukta arī kā Spīķeru promenāde, atklāta 2013. gadā. Tajā ietilpst arī veloceliņš un skeitparks. Interesanti izveidoti pāris skatu laukumi (mazajā attēlā) ar caurskatāmu, režģotu pamatu virs Daugavas.

Foto: Julita Kluša

Daugavas promenādes posma gar Ķengaragu, saukta arī par Ķengaraga promenādi, pamati radušies 1901. gadā, kad te tika izveidots dambis Mazjumpravas muižas un apkārtējo zemnieku zemju pasargāšanai no plūdiem. 21. gs. veikti vairāki promenādes atjaunošanas darbi, veloceliņu pa posmam pagarinot Dārziņu virzienā. 2009. gadā pie Krustamuižas ierīkots Putnu vērošanas un skatu torņa laukums. Promenādes malā izvietoti Daugavas ainavas vērošanas soliņi. Attēlā Ķengaraga promenāde 2010. gadā.

Foto: Julita Kluša

Arī Salaspilī, Tīnūžu pagastā un Ogrē gar Daugavu iespējams pastaigāties pa dambi (fona attēlā), bet Daugavas mazūdens periodā - arī aizstaigāt līdz Sv. Meinarda salai ar Ikšķiles baznīcas drupām (mazajā attēlā). No Salaspils dambja var vērot arī plašu Salaspils panorāmu.
Brīnišķīga ir 700 m garā pastaigu taka Saulkalnē Daugavas krasta nogāzes augšpusē. No tās ar bionokli vai ar fotoaparāta palīdzību arī var skatīt 5 km attālās Ikšķiles baznīcas drupas. Takas malā aug arī dižs vītols.

Foto: Julita Kluša

Lielvārdē pie pašas Daugavas ir pat divu muižu parki - Lielvārdes un Rembates muižas parks. Lielvārdes muižas parkā līdzās Lielvārdes baznīcai, muižai (no kuras ēkām gan palikusi tikai muižas klēts, kas tagad kalpo kā Andreja Pumpura muzejs) un pilsdrupām var vērot arī divus dižakmeņus - Lāčplēša gultu (apakšējā mazajā attēlā) un Lāčplēša segu. Parkā interesantas koka figūriņas. Savukārt Rembates muižas parkā var skatīt Uldevena pili (augšējā mazajā attēlā) - interesantu koka konstrukciju, kas gan nav oriģināla pils, bet 11.-12. gs. pils ideālrekonstrukcija, kam par pamatu ņemti arheoloģisko izrakumu materiāli no dažādām Latvijas vietām. Tiesa, ziemā pils aplūkojama tikai no ārpuses. Toties ziemā var izmantot Lielvārdes parka uzkalniņus ziemas priekiem.

Foto: Julita Kluša

2 km garā Jaunjelgavas pastaigu taka izveidota 2011. gadā. Līdzīgi kā vairākas citas Daugavmalas takas tā tapusi uz dambja. Takas malā iekārtoti atpūtas soliņi un rotaļlaukumi, ir arī peldvieta. Apmeklējot taku rudenī, ļoti iespaidoja rudenīgie koku atspulgi pilnīga miera ūdeņos, tāpēc es šo taku izvēlētos apmeklējumam rudenī.

Foto: Julita Kluša

Jaunjelgavas pastaigu taka Daugavas kreisajā krastā ir aptuveni pretim Skrīveru dendroloģiskajam parkam Daugavas labajā krastā, tāpēc vakaros no Skrīveru puses var vērot interesantas gaismiņas upes otrā pusē. Mazajā attēlā (pa labi) redzamās gaismiņas fotografētas no Skrīveru dendroparkam netālā Putnukalna.
Skrīveru dendroloģiskajā parkā (attēlā parka taka gar Daugavu) līdzās daudzveidīgajiem dažādu sugu stādījumiem apmeklējama arī dolomītu ala (mazajā attēlā pa kreisi) - unikāla tajā ziņā, ka vienīgā ala Latvijā, no kuras var redzēt Daugavu. Šī ala gan veidota mākslīgi, taču kopā ar dolomīta sienu un izveidoto taku gar to kalpo par lielisku parka akcentu.

Foto: Julita Kluša

Savukārt Aizkraukles pagastā dabas parka "Daugavas ieleja" Daugavas takā pie Karikstes ietekas skatāmas Aizkraukles pilsdrupas (apakšējā attēlā). Lai turpinātu vērot Daugavas ielejas ainavas, tālāk var doties pa taku gar Daugavu uz augšu. Pa ceļam iespējams izmantot arī iekārtotās atpūtas vietas. Pēc 5 km gājuma, 100 m uz D no Cepļu mājām var aplūkot mākslīgi veidoto Cepļa dolomīta atsegumu (augšējā attēlā). Turpat arī Kuprainīša avots un, mazliet novirzoties no takas Daugavas virzienā, var pacensties atrast arī Jaunzemju avota ūdenskritumu. Ziemā Jaunzemju avotam esot arī neliels leduskritums, bet objekts grūti pieejams - tikai no upes puses. Apmeklējuma laikā 2012. gadā gan vietām trūka norāžu, lai spētu noturēties tieši uz Daugavas takas, tomēr plānotos objektus atrast izdevās.

Foto: Julita Kluša

Koknesē 2013. gadā atjaunotā dabas taka ved gar Daugavas un tās pietekas Pērses krastiem, ietverot arī Kokneses parku un Likteņdārzu. Ejot pa taku, skatāmas arī dažādas skulptūras, no kurām nozīmīgākā varētu būt piemiņas akmens "Pērses meitene" (mazajā attēlā). Šis akmens uzstādīts kā piemiņa HES appludinātajam Pērses ūdenskritumam. Attēlā Kokneses pilsdrupas pie Pērses ietekas Daugavā.

Foto: Julita Kluša

Līdzīgi kā Koknesē, arī Staburaga pagastā pastaigas gar Daugavu nereti saistās arī ar skumīgām pārdomām par zudušajām vērtībām HES celtniecības dēļ. Kad Daugavā ir pazemināts ūdens līmenis, var doties meklēt zudušā Staburaga avota izteku. Daugavas krastā veidotajā Vīgantes dabas parkā ir skulptūra Daina (mazajā attēlā), kas savulaik atradusies pie estrādes, kura nu HES dēļ appludināta. Šobrīd redzamā skulptūra gan ir tikai kopija senajai Dainai, ko esot apgāzis un saplēsis traktors. 2017. gadā sākti darbi, lai atjaunotu vēsturisko pusloku pie bijušās estrādes, to veidojot kā skatu laukumu uz Daugavu.

Foto: Julita Kluša

Sēlpils pagastā Daugavas krastā pie Vizbuļiem ir Krustalīča klintis ar iespaidīgi augstiem atsegumiem, kas vislabāk apskatāmi, kad Daugavā ir pazemināts ūdens līmenis. Īpaši marķētas dabastakas šajā vietā nav, bet pļavas malā gar Daugavu un nedaudz arī mežā ir iestaigāta taciņa, no kuras vērot augstos skatus. Tikai jābūt uzmanīgiem, jo nekāda krasta norobežojuma arī nav. No Krustalīča klintīm var saskatīt arī Daugavas salas, t.sk. Sēlpils pilskalnu un Oliņkalnu, kas abi savulaik pirms Daugavas senlejas appludināšanas bija Daugavas krastā, nevis kā tagad - salas.

Foto: Julita Kluša

Ap 2 km garais Pļaviņu aizsargdambis pastaigām īpaši pievilcīgs kļūst leduskrāvumu laikā (foto 2013. gada aprīlī). Pastaigu var papildināt, aplūkojot Skanstupīti ar tās ūdenskritumu kāplēm (mazajā attēlā); tā ietek Daugavā blakus Aiviekstei.

Foto: Julita Kluša

Arī Jēkabpilī Daugavas aizsargdambis (attēlā) vienlaikus labiekārtots kā gājēju promenāde. Tāds ir abos Daugavas krastos. Mierīgas pastaigas cienītāji no aizsargdambja var vērot gan pašas upes tecējumu, gan otra krasta skatus. Ja pastaiga Jēkabpilī norit Daugavas labajā krastā (gar Mazo Daugavu), vērts apmeklēt arī Ādamsona (Krustpils) saliņu, uz kuru no dambja ved tilts (attēlā pa labi). Ādamsona saliņā ierīkota brīvdabas estrāde un salas Z pusē aug aprūpēta dižliepa, kam 2016. gadā apkārtmērs bija 4,16 m (mazajā attēlā).

Foto: Julita Kluša

Domāju, ka visskaistākie un plašākie Daugavas skati vērojami dabas parkā "Daugavas loki", kas ietver astoņus lielus Daugavas līkumus, kuros upe saglabājusi savu dabisko tecējumu. Te noteikti ir interesanti pastaigāt arī tāpat vien, pa meža celiņiem, pa lielākām un mazākām takām gar Daugavu un pa tās krasta nogāžu augšpusi. 2016. gada rudens Vides Vēstīs mazliet stāstīju par Ververu kraujas apkārtni. Ja tomēr ir vēlme iet pa drošākām un marķētām takām, var izvēlēties Dinaburgas pils taku un Markovas izziņas taku Naujenes pagastā, kā arī Adamovas dabas taku, kas sākas Krāslavā un turpinās Ūdrīšu pagastā.
Dinaburgas takā (mazajā attēlā 2010. gadā), kas 2015. gadā atjaunota, var baudīt pastaigu gar Daugavu, uzkāpt Dinaburgas pilskalnā un skatīt Dinaburgas pils maketu, kā arī izmantot skatu platformu. Taka tikai 700 m gara, taču reljefa dēļ nav no vienkāršākajām, tajā ir gan kāpnes, gan tiltiņi.
Savukārt 2 km garā Markovas izziņas taka ietver kāpšanu Markovas pilskalnā un aizved līdz Slutišķu sādžai, pie kuras vērojami plaši Daugavas ielejas skati. Lielajā attēlā skats no Markovas takas uz Slutišķu sādžu.

Noteikti Daugavas malā ir vēl daudzas interesantas pastaigu takas, kas nav īpaši iezīmētas un labiekārtotas, bet kas sniedz ne mazāku baudījumu. Piemēram, aizkraukliete Renāte Ondzule stāsta par seno Staburaga ceļu, kas līdz ar HES celtniecību appludināts, tomēr, kad Daugavai pazemināts ūdenslīmenis, joprojām esot staigājams. Pa Staburaga ceļu pirms appludināšanas varēja nokļūt no Rīteriem, kas ir ciems Daugavas labajā krastā 5 km augšpus Koknesei, uz Staburaga ciemu Daugavas kreisajā krastā. To visbiežāk esot izmantojuši tūristi, lai nokļūtu pie slavenās Staburaga klints. Daugavai pāri ceļš nav gājis - tā vietā darbojusies pārceltuve. Renāte atceras, kā bērnībā kopā ar Rīteros dzīvojošo omīti esot briduši pa Daugavu teju līdz pat bijušajai pārceltuves vietai, ūdenim sniedzoties līdz pat viduklim. Lai bērni vieni nemēģinātu pa šo ceļu staigāt un nenoslīktu, viņiem esot stāstīts - ja ies viens pats, tad sams paraušot zem ūdens.

Foto: Ņina Ondzule

Staburaga ceļš 1999. gadā, kad Daugavā bijis īpaši zems ūdens līmenis.






Komentāri:
Par šo tēmu vēl nav saņemti komentāri.


Spama dēļ ziņojumi, kas ietver pilnus linkus, netiek pieņemti.
Vēlies komentēt?
Vārds / segvārds:
Komentārs par šo tēmu:

 

(c) Julita, 2008.- 2024.    

dziedava.lv DZIEDAVA.lv