DZIEDAVA.lv

Dabas vērojumi: stāstījumi un foto Latvijas Daba: foto un apraksti Latvijas Daba: foto un apraksti Ceļojumu apraksti un foto Pārdomas jeb situāciju analīze Mūzika manā dzīvē Domas bez apdomas CV, biogrāfija, bildes Paldies jums visiem!:) Citāti no grāmatām Manu bērnu dienasgrāmatas Suņu kolekcijas Dziedava.lv

Latvijas Daba

Vērojumi

 
   
Ievadi >2 simbolus. Vārdus atdali ar tukšumu. Meklējot arī vārda vidū, priekšā liec %. Piem., zied %ava .
Precīzu vārdkopu meklēšanai lieto pēdiņas. Piem., "Misas dižpriede"

Julita Kluša, 2017.

Kā atšķirt vīksnas no gobām

Foto: Julita Kluša


Vai vari pateikt, kas šis ir par koku? Foto 12. maijā.
Komentēt

Pusotru gadu atpakaļ Dabasdatos izskanēja doma, ka derētu apraksts, kā atšķirt vīksnu Ulmus laevis no gobas Ulmus glabra. Tagad, pavasarī, ir īstais laiks iemācīties pazīt šos Ulmus ģints kokus, jo visdrošāk tie atšķirami pēc ziediem un augļiem.

Vīksnas un gobas zied aprīlī, tagad jau zied vai sāk ziedēt, var meklēt un mācīties! Vīksnu briestošie ziedpumpuri ir izstiepti, ar spicu galu, savukārt gobām tie ir vairāk apaļīgi. Tomēr šīs pazīmes var pielietot vien tad, ja droši zina, ka pumpuri ir kādai no šīm sugām. Drošākai noteikšanai jāskatās, kas no tiem pumpuriem lien laukā!

Foto: Julita Kluša

Pa kreisi 2 attēlos vīksnas Ulmus laevis pumpuri, pa labi gobas Ulmus glabra tiktikko plaukt sākušie pumpuri.

Vīksnu un gobu ziediem nav puķēm tik pierasto vainaglapu; ziedi ir divdzimumu - vienā ziedā ir gan vīrišķās putekšņlapas, kas sakopotas pušķītī, gan grūti ievērojama sievišķā auglenīca ar drīksnu. Būtiskā atšķirības pazīme - vīksnām putekšņlapu pušķītis ir uz pagara kātiņa (pašas putekšņlapas ļoti īsas), savukārt gobām putekšņlapu pušķim kātiņš ir tik īss, ka izskatās, ka tas cieši pieguļ zaram (savukārt putekšņlapas - garākas nekā vīksnām).

Zīmējums: Julita Kluša

Shematiskajā zīmējumā attēlots viens atsevišķs zieda pušķītis. Dabā šādi pušķīši ir daudzi kopā.

Putekšņlapai galā ir putekšņmaciņš. Jaunāks tas ir gaišāks, sarkanīgi violets, bet ar laiku kļūst tumši brūns.
Gobām drīksnas ir bāli rozā līdz sarkanas, vīksnām, cik esmu ievērojusi, - baltas vai bālas.

Foto: Julita Kluša

Gobas Ulmus glabra ziedi. Pa kreisi gobai daļa putekšņmaciņu vēl gaiši, daļa - tumši; pa labi starp putekšņlapām saskatāmās sārtās "mēlītes" ir zieda sievišķā daļa, drīksnas.

Foto: Julita Kluša

Vīksnas Ulmus laevis ziedi. Gari kātiņi, kuru galos sakopotas īsas putekšņlapas. Pa labi vīksna jau pārziedējusi, daļa putekšņmaciņu nobiruši, palikuši "pliki" putekšņlapu kātiņi. Sievišķie ziedi ir kā sīkas baltas "mēlītes", tāpēc tos starp bālajiem putekšņlapu kātiņiem pamanīt ir ļoti grūti.

Kad vīksna / goba jau pārziedējusi, šo koku atšķiršanā viss vēl nav nokavēts, jāskatās auglīši, jo tie arī abām sugām kaut līdzīgi, tomēr atšķiras. Auglīši sāk veidoties aprīļa beigās, maijā.

Tā kā vīksnu (atšķirībā no gobām) ziediem "viss notiek" garos kātiņos, tad, protams, šis fakts saglabājas arī auglīšiem. Proti, vīksnām auglīši karājas garos kātiņos, kamēr gobām tie ir cieši pie zara.

Foto: Julita Kluša

Vīksnas Ulmus laevis auglīši. Pa kreisi augšā jauns, apakšā - kokā ieķēries pērnais.

Ja auglīši kokā ir pārāk augstu vai tie jau nobiruši, tad vērts meklēt arī atsevišķu auglīti. Reizēm kādās šķirbās, tīmekļos ieķērušies auglīši saglabājas pat līdz nākamam gadam, tā ka ir vērts pameklēt.
Vieglāk ievērojamā atšķirības pazīme atsevišķam auglītim - apkārt vīksnas auglītim ir sīki smalki matiņi, savukārt gobas auglītim malas ir gludas, bez matiņiem. Ar netrenētu aci grūtāka pazīme - vīksnas auglīši ir mazāki nekā gobai, vīksnai tie ir apmēram 1 centa monētas lielumā, bet gobai apmēram 5 centu monētas lielumā.

Foto: Julita Kluša

Gobas Ulmus glabra auglīši. Pa kreisi jauni, pa labi vecāki (abi foto maijā)

Ja nav ne ziedu, ne augļu, bet kokā jau vai vēl ir lapas (lapas sāk plaukt aprīļa beigās, maija sākumā), tad var ķerties pie mazāk drošām atšķiršanas pazīmēm pēc lapām. Noteikšanai vajadzētu izmantot lapas no vainaga zariem, ne tās, kas jaunajām atvasēm pie stumbra.
Vīksnas lapu forma ir daudz izteiktāk asimetriska nekā gobai. Vīksnai pie lapas kātiņa viena lapas puse mēdz būt ievērojami tālāk nekā otra, gobai praktiski vienā līmenī.
Vīksnām lapas dzīslojums ir paralēls, bez zarojuma galos, turpretī gobas lapās dzīslojuma galos šur tur redzams zarojums.

Foto: Julita Kluša

Pa kreisi vīksnas Ulmus laevis lapa - izteikti asimetriska, dzīslas paralēlas; kā redzams no augšējo lapu pamatiem, ne visām lapām asimterija ir vienādi izteikta. Pa labi gobas Ulmus glabra lapa - absolūti simetriska nav, bet asimetrija neizteikta; lapas malās dzīslas veido "dakšas".

Visnedrošākā pazīme - vīksnai lapas ir gludas, bet, gobas lapas glaudot, jūt asumu. Jāpiebilst, ka jauno dzinumu lapas arī vīksnām var būt mazliet asas, tāpēc šī pazīme nav ļoti droša. Jāmēģina paglaudīt vairākas lapas, vēlams, no vecākiem zariem. Ja tās visas ir gludas, tad tai vajadzētu gan būt vīksnai. Bet, ja ir neliels raupjums, drošākai noteikšanai jāskata visas pazīmes kopā. Bet vislabāk - vēlreiz mēģināt atrast kādu vismaz pērno auglīti.

Foto: Julita Kluša

Pa kreisi vīksnas Ulmus laevis zari ar lapām; pa labi gobas Ulmus glabra zari ar lapām un auglīšiem.

Gan vīksna, gan goba ir Latvijas nozīmes dižkoki, sasniedzot 4 m apkārtmēru šaurākajā vietā līdz 1,3m augstumam. Dižu un dzīvu gobu Latvijā ir maz, apzinātas aptuveni tikai kādas 30, citu pēc citas paņem t.s. gobu mēris. Dižākā ir Istras goba Latgalē ar 6,15m (2010.gadā) apkārtmēru. Dižu vīksnu gan ir vairāk (vairāk nekā 200), lielākās pārsniedz 7 m apkārtmēru, taču nu arī tās sāk ņemt gobu mēris.

Foto: Julita Kluša

Gobu Ulmus glabra stumbri. No kreisās: Vietalvas goba (2011.g. 4,65 m apkārtmērs; 2014.g. - jau nokaltusi); goba Zasas parkā (2015.g. 3,6 m; izskatījās veselīga, bet jau 2016. gadā no tās bija palicis tikai celms); Vīgantes goba (2011.g. - 3,68 m).

Ja skatās tādus vecākus kokus, tad sugu reizēm var noteikt vai vismaz patrenēties noteikt jau pa gabalu - vīksnas izskatās staltākas, graciozākas, nereti skaistākas, tām stumbrs mēdz būt vertikāli viļņveidā izliekts, kas rada arī tādu greznuma sajūtu. Gobas ir, tā teikt, vienkāršākas, stumbrs bez tādiem viļņiem, diezgan vienmērīgi taisns. Dodoties pie tāda liela koka var jau mēģināt uzminēt, kas tā varētu būt par sugu, un tad to pārbaudīt ar ziediem, augļiem vai lapām. Protams, koki ir dažādi, tās nianses nav kā akmenī cirstas, un ne vienmēr arī lielākiem kokiem pēc stumbra izskata vien var noteikt sugu.

Foto: Julita Kluša

Vīksnu Ulmus laevis stumbri. No kreisās: Ērberģes vīksna (5,11 m 2015. gadā - nesen nokaltusi); Meņģeles vīksna (3,82 m), Līvbērzes kapu vīksna (3.48 m).

Lai izdodas atrast un noteikt vismaz kādu vīksnu vai gobu! Ja atrastā izrādās gana liela, apkārtmērs tuvu vai pat pārsniedz 4 m, to vēlams ziņot arī Dabasdatos; tā kā pēdējā laikā šie koki tik daudz iet bojā, tad katrs dižkoka ziņojums ir ļoti vērtīgs!

Foto: Julita Kluša

Pa kreisi - Ķiploku vīksna, apkārtmērs 5,64m. Pa labi - ziedoša vīksna pa gabalu izskatās sarkanīga.

Julita Kluša, dziedava.lv






Komentāri:
Par šo tēmu vēl nav saņemti komentāri.


Spama dēļ ziņojumi, kas ietver pilnus linkus, netiek pieņemti.
Vēlies komentēt?
Vārds / segvārds:
Komentārs par šo tēmu:

 

(c) Julita, 2008.- 2024.    

dziedava.lv DZIEDAVA.lv