|
|
2007.g. 20.maijs, Līgatnes dabas takas.
Bijām ieplānojuši tikai nelielu pastaigu gar Gauju, iemēģinot jauno Līgatnes dabas taku, kas bez lielām grūtībām pieveicama arī ar maziem bērniem. Patiesībā staigājot pavadījām 6h, izstaigājot 3 dažādas takas.
Sākām ar ~1h garo plānoto gājienu gar Gauju, ko bērni raksturoja šādi: "pabarojām zivtiņas ar pīrādziņiem" :D.
Visādi citādi gājiens noritēja pa kraujas malu, vietumis visai bīstami tuvu malai, kur lejāk varēja redzēt upi, vietumis ar minētajām zivtiņām, un otrā krastā varēja redzēt arī skaistas Gūdu klintis.
Vēl sajūsmināja krastmalas skaistās pienenes un trejkrāsu vijolītes.
Vienuviet nokāpām arī Gaujas līmenī, bērni pataustīja ūdeni ar rokām, mēģināja ieraudzīt un pabarot zivtiņas.
|
|
Fonā otrpus Gaujas Gūdu klintis
|
Gūdu klintis tuvplānā
|
Gaujas krasti Līgatnē
|
|
Tālāk ceļš aizveda uz Pasaku tēlu taku. Tajā bērni skriešus vien devās no vienas koka figūriņas pie nākamās, mēģinot uzrāpties visur, kur vien var uzrāpties. Pa ceļam tika ripināta arī bumba. Dažā koka figūrā pat atradās vieta, kur bumbu arī iespraust.
|
|
|
Kad staigājot bija pagājusi arī otrā stunda, nonācām uz Zvēru takas, nolēmām izstaigāt arī to. Apskatījuši pirmos dzīvniekus (garām jājošos zirgus un aiz sētas iesprostotos vilku suņus) atklājām, ka Dzintaram pazudusi par keponu lepni dēvētā galvassega. Divatā skrējām ar viņu pa taciņām atpakaļ, tēti ar māsu atstājot gaidīt. Par laimi cepure atradās līdzās ceļam, no kura vērojām zirgus.
|
Tālāk no augšas redzējām lāčus, pavērojām pūces un tā kā nonācām līdz vietai, kur var nopirkt ko ēdamu, izmantojām to un paēdām. Tikko bijām paēduši, tā ievērojām, ka pie blakus atrodošās aļņu mītnes tiek pievesta maltīte arī aļņiem. Skrējām skatīties aļņu barošanu.
Pa ceļam uz lāču, mežacūku, zaķu un citu zvēru dzīvesvietām redzējām arī interesantu kukaiņu barotavu un koka puļķīšus, pa kuriem pastaigāt bērniem. Lāčus, zaķus un mežacūkas varējām vērot no speciāliem tiltiņiem, kas bija izveidoti kā takas sastāvdaļas.
Tālāk diezgan garš ceļš veda līdz tornītim, no kura varot vērot briežus, bet tie bija tik tālu aizklīduši, ka pat ar labu redzi knapi samanāmi.
|
|
Mežacūka alā
|
Vēl pēc krietna gabala nonācām pie gravas, kurā interesanti bija vērot mežacūku izveidotās alas ar pašām mežacūkām gulšņājot iekšā - nemaz ne tik viegli pamanāmas! Nožogojumu bērni izmantoja arī priekš parāpelēšanās.
Tālāk vēl krietns gabals cauri mežiem pa takām un tiltiņiem, skatot knapi pamanāmo sumbru un vēlāk arī lapsas līdz esam atgriezušies lāču novērošanas vietā no liela augstuma.
Kopumā zvēru takā pavadījām ap 3h laika.
Vēl tik atliek aizkļūt līdz mašīnai, kas prasa savu pusstundu.
|
Rīgas kalns
|
Tālākajā ceļā vēl ar mašīnu piestājam pavērot Gauju, interesanto Rīgaskalna atsegumu ceļa malā un vēl tālāk - pārsteidzoši skaisto Līgatnes Lustūzi pie upes.
|
Līgatnes Lustūzis
|
Aprakstu veidoja Julita.
Komentāri:
Par šo tēmu vēl nav saņemti komentāri.
|
DZIEDAVA.lv
DZIEDAVA.lv
