DZIEDAVA.lv

(Sergejs Lazarevs "Karmas diagnostika 5")

Atcerēsimies dažus "ejošus" izteidenus: "Augstu cel degunu!", "Nebāz savu degunu!", "Mušu no deguna nevar nodzīt."

Aizlikts deguns

Aizlikts deguns — tā ir savas vērtības neapzināšanās.

Iesnas

Izdalījumi no deguna — tās ir zemapziņas asaras jeb iekšējas raudas. Tādējādi zemapziņa mēģina izvadīt ārā dziļi apspiestās jūtas: visbiežāk bēdas un žēlumu, sarūgtinājumu un nožēlu par nepiepildījušamies plāniem un sapņiem.

Alerģiskās iesnas liecina par pilnīgu emocionālās paškontroles trūkumu. Tas parasti izpaužas pēc spēcīga emocionāla satricinājuma.

Dažreiz iesnas — tas ir savdabīgs lūgums pēc palīdzības. Tā bieži par savu bezpalīdzību atgādina bērni. Viņi neizjūt savu spēku un vērtību.

Pie manis uz pieņemšanu atnāca vecāki kopā ar deviņgadīgu dēlu.
— Dēlam bieži tek deguns, — tēvs sāka skaidrot, — gandrīz katru mēnesi. Mēs, un arī viņš pats, esam nomocījušies.
Turpmākajā sarunā noskaidrojās, ka bērna tēvs ir ļoti skarbs cilvēks. Dēla audzināšanā viņš bieži izmantoja spēku un draudus. Bet māte žēloja bērnu un arī pati pa laikam jutās kā upuris attiecībās ar vīru.

Adenoīdi

Šī slimība sastopama bērniem, un to raksturo limfātisko audu palielināšanās deguna dobumā. Tas apgrūtina elpošanu caur degunu.

Galvenais iemesls — pastāvīga rīvēšanās un strīdi ģimenē, biežas ķildas. Neapmierinātība te ar vienu, te ar citu, aizkaitinājums. Vecāki nevar, precīzāk, negrib vienoties par kaut kādiem kopīgiem ģimenes jautājumiem. Tās var būt gan savstarpējās attiecības, gan attiecības ar bērna vectētiņiem un vecmāmiņām.

Bērna zemapziņā rodas sajūta, ka viņu neviens negrib. Šī sajūta pārmantojas no viena no vecākiem. Bērns ļoti jūtīgi reaģē uz nenoteiktību un sarūgtinājumiem vecāku dzīvē, pašizpausmes un personiskā vērtīguma apziņas trūkumu. Vecāku savstarpējās attiecībās nav paša galvenā — mīlestības. Pie manis vairāku gadu garumā bijis simtiem bērnu ar šo problēmu. Un visos gadījumos ģimenē bija vērojams mīlestības deficīts.

(Valērijs Siņeļņikovs "Izproti savu slimību")

Komentāri:
laimīte, 2012-03-10, 14:06 :   pilnībā piekrītu par to, ka iesnas ir zemapziņas asaras, kas apspiestas un palikušas neizpaustas ārēji.

Mani pameta draugs. Un vairākus mēnešus pēc kārtas daudz, daudz raudāju. pirmo reiz dzīvē man nebija iesnu vairāk par pus gadu (visu ziemu). pati sev pat biju precīzi tāpat noformulējusi, ka beidzot asaras izlaužu uz āru un tāpēc vairs nav pamata iesnām. tik traki raudāju tos mēnešus, ka pat pašai bija sajūta, ka izraudu par visiem iepriekšējie pārdzīvojumiem pie reizes.