[2g. - 2g.1mēn.]
pirmā burta "m" vietā daudziem vārdiem "b" : mūzika = buhk maize = baiz mājas = bajs māsiņa = bat meitene = beit	pirmā burta "s" vietā nez kāpēc "z" vai "b" : suns = zius sarkans = zak slapjš = zjap smiltis = biust spogulītis = bubuic	"teikumi" no vairākiem vārdiem: ņaņņa dabu auft = tētis aizbraucis uz darbu pelnīt naudiņu bebi kaķ ōk = bērnam kaķis rokā mamma auht = mammai auksti bat čuč = māsiņa čuč. zjap kek, zjap bik = slapš krekliņš, slapjas bikses
[2g.1mēn. - 2g.2mēn.]
pirmā burta "m" vietā daudziem vārdiem "b"; papildinājums: mēle = bett mute = buft mati = bat maiss = bait mašīna = bats (iesp., agrāk neievērots)   citi lietvārdi: dabut = grabulīts bede = bedre kauģe = kaudze	lieto daudz darbības vārdu : čuč jauft = raud tāvi = stāv ejam! (saka pats, kad ejam pa durvīm laukā) pādi = spārdi pīst = piesiet pet = sper tum = stum	iemācās vārdu "vēl" un skandina visu dienu, ka grib klausīties platīti (kur dziesmas par zaķīti un kartupeļiem) vēu, vēu. Kad prasu, ko grib vēl, saka: zaķ, kapuk. Kad prasu: "par kartupelīšiem gribi dziesmiņu?", saka bebi, t.i., ka bērni dzied. labi izrunā vārdu 2 zilbes jaunapgūtiem vārdiem: kabi = kabīne (arī kamene..) vaidzi = vaidziņš pēdi = pēdiņa sāk diferencēt vārdus, kas agrāk apzīmēja viens daudzas nozīmes parādās arvien jaunu vārdu šķiru lietojums: pakai = pakaļ aut = augšā apak = apakšā
[2g.2mēn. - 2g.3mēn.]
daudz darbības vārdu: daudi = dauzi; taist = taisa; adit = atdziest; sācis lietot ņem, adudi = atdod - arī māsiņai, kad viņa ko nejauši paņem.   daži bieži lietoti lietvārdi: jik, zik = slidkalniņš pudi = pods, podiņš kakuki, vēlāk kaku = traktors pamu = pankūka kajk = kāja ķēķ = šķēres   aut-eja = augšā-lejā (māsiņai tiek kustinātas rociņas)	Lietotie vārdi un vārdu savienojumi bieži ir no dziesmām un grāmatām: cippu babit/cipu vābit (dziesmiņa "cipu capu vāverīte") tiek prasīta; ū-tā ū-tā zaķ ("lūk tā, lūk tā, zaķīts ausis kustina"; tas arī tiek parādīts); prasa grāmatiņu "tracis", tur uz "puisītis klausījās, sunītis ausījās" liek rokas pie austiņām, uz "ak, kas par riešanu" saka vauvauvauvau.:) Liek kopā vairākus vārdus ar pauzēm starp tiem (resp., katru vārdu atsevišķi); piem.: putt vēu ķivit mamma = "putru vēl šķīvītī lai_ieliek_mamma". Objektu nesaucot vārdā, to mēdz raksturot ar vairākiem citiem vārdiem: Uzzīmēju krūzīti. Tieši tādu vārdu viņš nelieto, bet nober sekojošus vārdus = ūdens (uft), dzert (det), mute (but) Darbības vārdus bieži lieto īpašības vārdu nozīmē = brr bauc = mašīna brauc - arī tad, ja mašīna stāv un braukt netaisās, bet vispār tāda mēdz braukt;). Dažus lietvārdus lieto locījumā (piem., mammai, kaku = ap kaklu, viukam = vilkam) Lieto bieži dzirdētus vārdu savienojumus: kāp ejā!="kāp lejā!" - tā reiz teica arī, kad es biju kāju atstutējusi pret gultas malu ;)) Uzmanīgi vēro un pēc tam atstāsta, ko sapratis. 21.augusta gadījums: Atis skaļi prāto, kā savdabīgu pakaramo dabūt pie sienas, nesitot sienā naglas = izvērt cauri striķi un striķi pakārt uz skrūvītes, kas iedzīta skapja aizmugurē. Brītiņu vēlāk Dzintars paņem rokās vēl nepieliktu pakaramo un man stāsta pak tiķ (rāda uz sienu un striķi) pīst, vairākkārt atkārto tiķ pīst, visbeidzot pasaka arī ķūvit. Visu sapratis un atcerējies! (pak = pakaramais, tiķ = striķis, pīst = piesiet, ķūvit = skrūvīte)
[2g.3mēn. - 2g.4mēn.]
lietvārdi: pupati = fotoaparāts pac = plastalīns, pats, platīte, pārtinamais, pacel bitss = bikses jaiz = nazis pek = persiks bik = nektarīns jumma = soma juni = suns jac = lācis kāja = kāja (vairs ne kajk) bats = māsiņa vai mašīna. piuni = spilvens   darbības vārdi: dudit = doties dudi = dod, iedod det = dzert jedec = sēdēt pidat, pidac = spīd edit = ēst gui = guļ	citi: paudit = paldies, nereti lieto dodot. "Lūdzu" nesaka. jaba = labā teita = kreisā bīja = mīļa (attiecina to uz māsiņu, kad mušī viņu nost, spiežot sev klāt un bučojot) petam = pēc tam kaukāts = kaut kāds (par visu ko, laikam dēļ manas nespējas nodefinēt nedefinējamus objektus, kurus parasti raksturoju, sākot ar "kaut kāds..")   Ģiņģa, Dzinda = Dzintars - beidzot sāk saukt savu vārdu (bet ne uz pieprasījumu). Lieto arī "pats" vietā - Ģiņģa tum (Dzintars stums ratus). Burtu "c" atpazīst kā savu burtiņu..	Augusta beigās pirmo reizi uz jautājumu "cik tev gadu?" atbild ģiva gadi, mēģinot rādīt ar rokām un sakot kopa (jo jāsaliek pirkstiņi kopā). Pāris dienas vēlāk izdodas atbildēt arī uz sarežģītāku jautājumu: "Kā tevi sauc?" - Dinda, bet ne vienmēr atbild. Visu, ko dara, komentē ar lietvārdiem, darbības un apstākļa vārdiem. Arī citus komandē kajk pac aut = kāju pacel augšā!, Dzind pac kaku mammai ok aut = "Dzintaru pacelt ap kaklu mammai, rokas augšā", resp., mammas rokas aplikt Dzintaram apkārt; utml. ņaņņam = sācis locīt vārdu tētis - tētim (ņaņņa - ņaņņam) gibi - Beidzot atsāk lietot "gribi" jeb "gribu": gibi bait = "gribu maizi" utml. Citi vārdu savienojumi un teikumi: adits kame = "kamēr atdzisīs" vajag pagaidīt, ja karsts. baucam baucam abaucam bats = braucam braucam, atbraucam pie māsiņas (vai ar mašīnu). debec aua pidac = debesīs saule spīd. udi edits = ogas ēst
[2g.4mēn. - 2g.5mēn.]
Lietvārdi: igaga = žirafe akuki, akaigi = atslēga pupati = fotoaparāts tauni = taurenis katani = kastaņi kogo = koridors bipini = biezpiens kuteni = kucēni. Liek pie sevis gultiņā suņus un sauc viņus par kucēniem:).   Darbības vārdi: i/nau (ir/nav) gufe = fotografēt kīn = skrien paguēja, iguēja = pagulēja, izgulējās   Citi: tuvak = tuvāk otak = otrādi jabak = labāk itu = šito vet = svešs	Lieto locījumus, vietā un nevietā. Bieži vārdiem karina galā ma vai mi: batima aķimi beja baucam = māsiņa ratos mežā braucām divi batima gui (kad gulēja brālis un māsiņa uz zemes blakus).   Daudz vārdus lieto, lai raksturotu, pateiktu. Redzot objektu, raksturo viņu, pirmkārt ar darbību. Redz taureni, saka tauni idu = taurenis lido; redz kuģi, saka kuģi peud = kuģis peld; mēnesi redzot, saka mene pīd debet auta = mēness spīd debesīs augšā. Bet var raksturot arī citādi, piem., māju redzot, saka akuki = atslēgas; Dūvis attaist vaļā cit = durvis attaisa vaļā, ciet - saka, ja ir jel kāds objekts, saistīts ar durvīm - māja, mašīna utml. veikua nūpiki = veikalā nopirki - par daudzām lietām, arī kas senāk pirktas, ne tikai tikko pirktas. Piem., uzvelk bikses, un par tām tad saka.   sapratis jēgu vairākiem, manuprāt, sarežģītākiem vārdiem vai to savienojumiem: tikai. Pats saka - tikai mamma, tikai ņaņņa (drīkst) kopa = kopā: mamma, dzinda kopa = mamma un Dzintars kopā. vevin = vēl viens petam veu [pieni, pienu] = pēc tam vēl [pienu] - bieži lietots izteiciens
[2g.5mēn. - 2g.6mēn.]
īpaši notikumi: 22.oktobrī sāk saukt māsiņu pilnākā vārdā: Juita. Kad saku - Juliata, tad atkārto - Juitaat. 20.novembrī pirmoreiz izdodas pierunāt teikt nevis ņaņņa , bet tētis = tētsi; nākamā dienā jau izdodas pierunāt to pateikt vairākkārt un arī locījumos (tētim, tēti). Bieži lietoti vārdi: vai! ku i? eku i! = kur ir? Re, kur ir! tu, tui = tur a-i = arī vedua = uz vēdera pakamāja = pakaramais jazzi = nazis	Runā visai sakarīgi - arī nodala "ATslēdz vaļā" un "AIZslēdz ciet", nevis tikai slēdz. Daži teikumi: Juņņi katat, Dinda jeka = Suņi skatās [kā] Dzintars lēkā (salicis suņus pie dīvāna rindiņā) Taitam dūvi vaja = taisam durvis vaļā Padod batimi tu! = padod mašīnu, tur (norāda, kur mašīna)! pīda bumbits kupa abuits = spieda bumbierus kopā ar āboliem (abuits=ābolīts?) akau bedet nau = atkal b/d nav (brīvdiena pienākusi un atkal, kā tad, kad bija slims, neejam uz b/d) nedūd bats! = nedod māsiņai! nikā nau! - bieži lietota frāze. paudit zikau = spļaudās [ar] siekalām - par māsiņu.   ģērbjamies, visu laiku tiek atkārtots tepits. ģērbjam jaciņu un domāju, kas varētu būt tepits. Pajautāju: "Džemperis?" uz ko Dzintars samulsis un skumīgi nosaka: ā, nau tepits (tamlīdzīgi parasti nosaka, ja netrāpu). Tātad, netrāpīju. Bet laikam bij domāts, ka uz jakas saskatījis trepītes - ne vienmēr man izdodas sasaistīt it kā nesaistītas lietas.   Sācis uzmanīgi klausīties, ja stāstu, ka nepareizi izrunā, - tiešām cenšas labot un izrunāt pareizi. Pa druskai arī sanāk. Piem.: spilvens bija puini , atkārtojot mēģināja piuven, ss-piuven. Sega = jeg, mēģina ss-jega. Kopā ar "s" salikt gan neizdodas. Agrāk, kad laboju, viņš tik atkārtoja pa savam - gan ņaņņu, gan visu pārējo.
[2g.6mēn. - 2g.7mēn.]
Cenšas lietot vienmēr vārdu tētis, bet ja ātrumā, tad pasprūk pierastais ņaņņa. Mēdz lietot darbības vārdam garāku formu, nekā vajag, piem.: pīpaudāju = piespraudu aipiedāju = aizspiedu Lieto ne vien tagadnes, bet arī pagātnes un nākotnes formas. Piem.: Nesen pakakājis, iet gulēt, es pārprasu, vai tomēr uz poda vēl nevajag. Atbild: kaka bia (= bija) , kaka būs, vevīna (= vēlviena) kaka un tiešām, aiziet un pakakā:). Pāris piemēri, kā Dzintars mēdz runāt šajā laikā: Pastaiga, nomācies laiks, Dzintars skatās debesīs un secina: Saue nau, sauīte aizidoja bājām pakai bipienam = Saule nav, saulīte aizlidoja [uz] mājām pakaļ biezpienam. vecc iguēja, taga Dzinda, mamma a-i = vecmamma izgulējās, tagad Dzintars, mamma arī. Dzinda pitājā = Dzintars priecājas (parasti tas notiek līdz ar bļaušanu un spļaudīšanos;)) Par visu, kas slapjš, ja es prasu, kāpēc slapjš, atbild: čua = čura vai pačuāja = pačurāja, arī par saviem slapjajiem matiem, arī krekliņš pačurāja ;) Kad skrien uz podiņa, paskaidro: čua nāk aukā = čura nāk laukā. Atbildot uz jautājumu, formulētu ar "kāpēc?", kā arī pašam pamatojot savus secinājumus, lieto kāpēc, domādams "tāpēc". sauīte pīd kapēc degun siuc = saulīte spīd, tāpēc deguns silts (aukstā, bet saulainā ziemas dienā mēs pārbaudījām, vai māsiņa nav nosalusi, palūkojot viņas deguntiņu). Dzintars visu laiku nesaka vārda pirmo burtu "s". Nesaka "mūzika skan", bet buika kan. Mācu viņam, lai saka "mūzika s-kan". Rezultātā viņš sāk sacīt: s-buika kan ;)
[2g.7mēn. - 2g.8mēn.]
Skatāmies grāmatiņu, pierakstu izrunas: zināc / jināc = lineāls butupac = bruņurupucis taun / taunenene = taurenis tempe = džemperis tepue, tepuite = cepure, cepurīte bitites = biksītes dakta = dakša daze = nazis kaoke = karote ķiva = šķīvis tāv = stāv batīna / baciena = mašīna aki = rati zīmuc = zīmulis pīpauka = pildspalva ābui = āboli ipatā = istabā taipatā / aipatā = tajā istabā Juitatite = Juliata mīļi izrunāta Bieži lieto vārdus šiten! šito! šitā!, norādot uz konkrētu vietu, lietu vai darbību.	Diezgan čakli un arvien pareizāk lieto galotnes, gan apzīmējot personas piederību, gan laiku un locījumu. Protams, ne vienmēr. Sevišķi grūti joprojām izlocīt darbības vārdus pagātnē - nereti sanāk pārāk gari. Prievārdus joprojām nelieto, dzimtes bieži jauc. Runā jau diezgan garus un sarežģītus teikumus, bet kad tieku pie rakstāmā, esmu jau aizmirsusi, ko viņš precīzi teica:(. Pāris pierakstīti teikumi: taipatā nekan / kan buikha! = tajā istabā neskan / skan mūzika! puttu ēd kaoke = putru ēd [ar] karoti dakta ēd pupu = [ar] dakšu ēd pupiņas kapēc tumt, kapēc deg appa = tāpēc, ka ir tumšs, tāpēc deg lampa kapēc nau Juitata, kapēc gūtā = Kāpēc neņemam līdzi ārā Juliatu? Tāpēc, ka viņa vēl gultā guļ. sabojājies kefī, jāmet jaukā kefīu = sabojājies kefīrs, jāmet laukā kefīru Appa nedeg. Pūdzīte idegusi. Cits ciuveks ieks jaunu pūdzit, petam degēs akau. = Lampa nedeg. Spuldzīte izdegusi. Cits cilvēks ieliks jaunu spuldzīti, pēc tam degs atkal. (Vienreiz Dzintars gribēja iestāstīt, ka mājas trepjutelpā tētis liks spuldzīti, tad nu teicu, ka to darīs cits cilvēks. Tā nu tagad citi cilvēki visur ārpus dzīvokļa liek spuldzes:)) Deg pūdzīte, niekt kīt. Nedeg pūdzīte, kapēc niekt nekīt ejā. = Deg spuldzīte, sniegs krīt. Nedeg spuldzīte, tāpēc sniegs nekrīt lejā. (Vakarā neliels sniegs krītam bija redzams tikai izgaismotās vietās - zem degošām spuldzēm.) Nereti ir tāda sitācija, Dzintars saka: Dziedāsim!, bet es uzreiz to nesāku darīt. Tad atskan pavēle: Attaisi mutīti vajā! (= vaļā), nereti ar rokām šo prasību manai mutei arī cenšoties īstenot.;) Bieži saka ūdzu = lūdzu. Arī tad, kad viņam iedod, nesaka paldies, bet ūdzu.
[2g.8mēn. - 2g.9mēn.]
nomija = noņēma samīja / samījēja = salīmēja abagijām / abagām = ar ragaviņām tobetus = trolejbuss pāi siedēm = pāri sliedēm vanki = vannas istaba nebigu = negribu Pareizi izrunā: dimdināja, māsiņa, paņēmu	Lieto nepareizas dzimtes, bet bieži vienādi vārdu pārim. piem., "Juliata izaugs lielāks", "kastaņi abas divas", "divas vāciņas". Pirmoreiz pasaka "uz māju". Ieklausās un atkārto, kad saku ar to un to. Sāk sacīt "es", nevis tikai "Dzintars dara", bet es daru; vēlāk ļoti bieži lieto es, man, to īpaši uzsverot. es panēmu / atadu, citreiz to saka beigās, kad viss pateikts. Piebilst ES!. Lieto vārdu "domāt" - idomāju, jāidomā , [ko / kā izdarīt]; piem., jāizdomā, kā pielikt riteni. Garš teksts: Iedevu medu pagašot Juitatai, ieiku mutē (tēlo, ka dod), mammai iedevu, visiem iedevu. Tētis vēu gui, pētam iedotim tētim medu.
[2g.9mēn. - 2g.10mēn.]
Sāk lietot vārdu un. Piem., tētis un mamma. Sāk lietot vārdus uz, pie utml., gan pareizā secībā, gan pēc tam. Piem., "gulēju uz spilvena", "gulēju spilvena uz". Mēneša sākumā nesaka vēl daudzus burtus - r, l, š, vairākus mīkstos burtus utml., bet nu jau cītīgi ieklausās, kad mācu, mēģina atdarināt, bet nesanāk vai ne vienmēr sanāk. Ja vārda pirmais burts ir "s", tas sagādā grūtības (fiests nevis sviests), pirmais "p" (sniegu kutināja nevis putināja ), tradicionāli vēl ne vienmēr pirmo "m" pasaka (bāja nevis māja) utml. Mēneša otrā pusē sāk izrunāt burtu "r" - vārdos "trīs", "četri", "nokrita". Skan dīvaini. Tas "r" tāds kā kakla dziļumā veidots. Bieži lietots vārds "gandrīz".
[2g.10 mēn. - 2g.11 mēn.]
siektā = iekšā bedantā = bērnudārzā katīte = kastīte zais = zaļš zete, zetīte = zeķe trīgerītis = tīģerītis vaidēja = vajadzēja balankat = barankas piepau = pildspalvu autā uz mājat = augšā uz mājas tepumins bīja = cepumiņš bija visu jaiku = visu laiku vieta tukta = vieta tukša kauns ikita = klauns izkrita Meitenīte jau igulējās. = Meitenīte jau izgulējās. Sitente divas pakamājas. = Šeit divi pakaramie.	Arvien biežāk izrunā r, reizēm iestarpina pat tur, kur nevajag (trīgerītis). Mēģina izrunāt burtu l, reizēm lieto "r" vietā (balanka). Skaidri saka Juliata; burts "l" gan tāds mīkstāks nekā, teiksim, manā runā. Bieži lietots vārds un atbilde - skaidri pateikts Jā!. Arī Nē! saka skaidri (agrāk bija kas līdzīgs "ņe-e"). Bieži saka drusciņ, lieto vēl, tikai, piem., tikai vienu!, ja kaut ko vairs neļauju; tāpat bieži: jedi! / edzi! Domāts laikam kā "redzi!", kaut ko stāstot, gribot uzsvērt. Garāki teikumi: Mamma, nesapēs tauciņu, citādi nevarēs salīmēt. Tā nevai daīt! = Mamma, nesaplēs trauciņu, citādi nevarēs salīmēt. Tā nevar darīt! Vaidētu aivēt dutinas nevarētu neviens itikt = Vajadzētu aizvērt durtiņas, [lai] neviens nevarētu tikt ārā (iztikt). Mamma, iedēs toletē gaitinu! = Mamma, iedzēs tualetē gaismiņu! Sitente autā nav triparinu / cipalīnu uzakstīts. = Šeit augšā nav uzrakstīti cipariņi. Es bēninai utaitīju kuteni. = Es bērniņam uztaisīju skursteni. Te nevien bēnin nav. = Te neviena bērniņa nav. Protams, ne visu vēl var saprast, piem: sedina visū pietagināta = sedziņa virsū ..? neviens nāisautāts = ??