protam stāvēt rāpus un tā šūpoties turp atpakaļ;

varam piecelties pussēdus - uz sāna, atbalstoties ar vienu roku pret grīdu; ja mamma palīdz apsēsties kārtīgi, tad kādu laiku iespējams nosēdēt nenogāžoties;

droši veļamies uz visām pusēm, kā tikai vajag - parasti no muguras uz sāna, tad mēģinam aizsniegt mantiņu, ja vajag, paceļoties pussēdus, un tikai tad, ja tā neizdodas, griežamies uz vēdera. Bet kad mantiņa rokās, tad fiksi atpakaļ uz muguras, kur ērtāka mantiņas pētīšana.:);

gāžoties protam pieturēt galviņu, lai to neapdauzītu :)

droši izmantojam kājas mantiņu turēšanai vai kustināšanai;

jau no mēneša sākuma protam turēt rokās un dauzīt divas mantiņas reizē (vienu pret otru), pilnā sparā notiek mantiņu dauzīšana pret grīdu, citiem priekšmetiem;

mammai piepalīdzot, sitam plaukstiņas, ka skan!

ar mantiņām runājamies, lielākoties "dadada", reizēm arī "bababa", "mamama" un savādāk;

sākām ēst ne tikai pupu, bet arī augļus un dārzeņus no karotītes. Esam noprovējuši banānu, bumbieri, kivi, ķirbi, kāpostu un kabaci. Sūkājam arī baranciņas;

protam spēlēt slēpšanos ar tai sekojošu smiešanos, kad izdodas "atrasties" - gan puikam slēpjoties zem sedziņas, gan mammai slēpjoties aiz gultiņas redelēm.