Kas tas tāds, ko te mamma man grūž virsū, man bail!!! Tāds liels. Mamma to pamet gaisā un tas lēnām krīt lejā. Āāā, man bail, kas tas tāds! Mamma, nu kāpēc tu ej prom, un atstāj mani ar šo briesmoni? Labāk jau es tam netuvošos. Drošs paliek drošs, šitāds jocīgs zvērs vēl nav redzēts.
Tā, un kāpēc mamma to briesmoni nolika man durvju priekšā, kā lai es tieku tagad no istabas laukā? Mammuuu!! Āaaa, nu kāpēc mani tā spīdzina!!!! Man bail to aiztikt!
* * *
Tā, esmu drošībā pie tēta, viņam klēpī. Tas man baigi patīk, te ir labi!
Hmm, tētis paņem to briesmoni rokās, mamm, man bail!! Ko viņš ar to darīs? Met mammai!
Un kāpēc mamma tik priecīga, ka viņai met? Smejas, met atpakaļ. Tētis arī, kad tas briesmonis atlido līdz mums, met to atpakaļ. Un tā daudzas reizes. Un ik pa laikam abi smejas. Un kad tas briesmonis ir drusku tālāk no mums, tad tētis ar mani kopā liecas uz sāniem vai pat strauji kustas uz citu vietu, lai tikai tam briesmonim uzsistu, un tas lidotu atkal pie mammas.
Ņjā, vispār jau tas ir interesanti! Un ja vēl tētis kustās, un es ar pie reizes izšūpinos.:) Un skaņas, kad sit pa to briesmoni, arī tādas īpatnējas, būs man arī jāpamēģina, kas tas briesmonis tāds īsti ir. Varbūt nemaz nav briesmonis!?!
* * *
Atstāja mani vienu ar briesmoni. Tā, pielikšu roku. Nekas ļauns nenotiek. Pagrūdīšu. He! Tik viegli pagrūst! Aizskrēja! Un nemaz nav briesmīgs! Tu re ko, izrādās! Būs man jauna rotaļlieta! ;)